aizvērt
open menu
Kurzeme
facebook

Resursu patēriņa un atkritumu apjoma samazināšana, savstarpējās sadarbības veicināšana resursu pārdomātai izmantošanai, atkritumu aprites sistēmu sakārtošana un iespējas iedzīvotājiem samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu – par šīm tēmām ceturtdien, 25.novembrī, ikgadējajā Latvijas Zaļā punkta rīkotajā konferencē “Latvija – Valsts bez atkritumiem” tiešraidē runāja nozares eksperti un uzņēmumu pārstāvji.

 

Konferencē piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, Latvijas zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts, “IKEA” Baltijas Tirdzniecības daļas vadītāja Inga Filipova, kā arī “Swedbank” Digitālās stratēģijas un inovācijas jomas vadītājs Ģirts Bērziņš, “Ekodizaina kompetences centrs” valdes locekle Ilze Neimane, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa un uzņēmuma “Loreal” pārstāve Ilze Dimanta.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere pasākumā skaidroja,  ka Latvijai, tāpat kā pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ir jāizpilda virkne uzdevumu, kuru mērķis ir saglabāt dabas kapitālu, aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no negatīvās vides ietekmes. “Pēdējos gados esam kļuvuši par izteiktu patērētāju sabiedrību, kā rezultātā palielinās arī atkritumu apjoms. Un tas ir jautājums gan par patērētāju uzvedību, gan uzņēmumu izpratni par ilgtspēju, kas attiecas uz preces pilnu aprites ciklu, tajā skaitā arī produkta iepakojumu. 2035.gadā poligonos varēsim apglabāt tikai 10% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma, savukārt, jāpārstrādā būs vismaz 65%. Tas ir liels izaicinājums, ņemot vērā to, ka šobrīd Latvijā pārstrādes ziņā nesasniedzam 50% slieksni. Lai strauji kāpinātu pārstrādes apjomus, būtiski veicināt preču ilgāku kalpošanu, pārstrādājamību, kā arī mudināt iedzīvotājus uz videi draudzīgu patēriņu.”

 

Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, komentējot tēmu par atkritumu šķirošanu, piebilda, ka atgūt katru nākamo “pudeli” kļūst arvien grūtāk un arī dārgāk: “Prasības attiecībā uz dažādu atkritumu veidu atpakaļsavākšanu valstī gadu no gada palielinās. Piemēram, šogad no 40,5% uz 65% palielinājās savācamās elektrotehnikas apjoms no kopējā tirgū novietotā daudzuma. Tas nozīmē, ka jāpiemēro gan jauni risinājumi to savākšanai, gan stingrāki kontroles mehānismi no valsts, lai prasības būtu iespējams izpildīt. Tāpat jāveicina pārstrādāto izejvielu izmantošanu. Ja runājam par riepām, viena no problēmām ir tā, ka liela daļa tirgū netiek reģistrētas un par to tālāku apsaimniekošanu nav samaksāts. Tomēr otrs jautājums – kur tās likt pēc pārstrādes? Tās var izmantot ceļu būvē kā saistvielu ceļu segumiem, kas izpētes nolūkos jau īstenots ceļa posmā Jelgavas novadā. Taču jābūt prasībai pārstrādāto izejvielu izmantošanu iekļaut valsts iepirkumos. Fakts, ka pārstrādes normas Latvijai būs jāizpilda, pretējā gadījumā valstij jau šobrīd nākas maksāt ES par nepārstrādāto apjomu, kas pagaidām attiecas uz iepakojumiem. Tāpēc jāsaliek galvas kopā, lai nonāktu pie labākajiem risinājumiem, kas palīdzētu Latvijai prasības izpildīt un kļūt par valsti bez atkritumiem.”

 

Konferencē būtiska loma tika pievērsta arī tēmai par “zaļmaldināšanu”. Šis ir viens no faktoriem, kas mēdz maldināt patērētājus par izvēlēm pie veikalu plauktiem. Diskutējot par to, kā pamanīt ražotāju negodprātīgu produkta pozicionēšanu tirgū,  “Ekodizaina kompetences centrs”, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un uzņēmuma “Loreal” pārstāves skaidroja, ka patērētājiem ir jābūt vērīgiem. Patērētāji ir gatavi maksāt vairāk par videi draudzīgu produktu vai iepakojumu, tomēr par preces “zaļumu” neliecina uz iepakojuma uzdrukātas norādes ar skaļiem saukļiem “zaļš”, “bio” u.c. Par uzņēmuma patieso ilgtspēju var liecināt dažādi sertifikāti un normatīvajos aktos atzīti marķējumi, kas pierāda produkta ilgtspējīgu ražošanu un tālāku izmantošanu – līdz pat iepakojuma pārstrādājamībai.

 

SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbaltskonferencē caur sabiedrībā zināmo pasaku par trīs sivēntiņiem ieskicēja gaidāmās izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā: “Uz nopietnām tēmām dažkārt vērtīgi paraudzīties caur zināmiem tēliem. Trīs sivēntiņu stāsts jau vēsturiski parādījis to, kāds rezultāts ir slinkumam un kādi ieguvumi uzcītībai. Dabas resursu nodokļa un poligonu tarifa ietekmē no nākamā gada būtiski palielināsies izmaksas par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu. Pieaugumu visvairāk sajutīs tie iedzīvotāji, kuri atkritumus nešķiros. Turpretī tie, kuri sāks šķirot atbildīgāk, rēķinus varēs pat samazināt. Ja ņemam vērā, ka kopumā nešķirotajos atkritumos aptuveni 25% ir iepakojums, ko var nodot bez maksas, 10% elektrotehnika, baterijas, tekstils un citi atkritumi, ko arī var šķirot bez maksas, savukārt līdz 50% – bioloģiski noārdāmie atkritumi, rēķinus iespējams samazināt līdz pat 50%. Tāpēc būtiski – vai cilvēks ir gatavs būt kā trīs sivēntiņu pasakas slinkais sivēns, vai tomēr apzinīgais.”

 

Pasākuma noslēgumā skatītājiem bija iespēja uzzināt par to, kas ir industriālā revolūcija un kā tā ietekmē sabiedrības ikdienu, par ko plašāk stāstīja “Swedbank” Digitālās stratēģijas un inovācijas jomas vadītājs Ģirts Bērziņš.

 

Konferences ierakstu iespējams noskatīties šeit – https://ej.uz/LZP_konference_ieraksts.

 

Konferences prezentācijas pieejamas šeit –

 

 

 

Par konferenci:

“Latvija – valsts bez atkritumiem” ir ikgadējā “Latvijas Zaļā punkta” konference, kas iepriekšējos gados norisinājusies klātienē, pulcējot vairāk nekā 200 apmeklētāju, pērn un šogad, ņemot vērā drošības pasākumus, konference norisinās tiešsaistē. Tās mērķis ir veidot platformu, kurā diskutēt par aktualitātēm un nepieciešamajiem soļiem Latvijas virzībai uz atkritumu apjoma kopējo samazināšanu, plašākām atkritumu šķirošanas un pārstrādes iespējām, īstenojot principu, ka visi Latvijā radītie atkritumi tiek sašķiroti, pārstrādāti un visam tiek atrasta vērtība.

Saistītie raksti

Septembrī mārupieši nodevuši 6,2 tonnas videi kaitīgo un 13 tonnas lielgabarīta atkritumu

05/10/2022

Mārupes pilsētā un pagastā noslēgusies kārtējā vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” rīkotā elektronikas, lielgabarīta un citu videi kaitīgo atkritumu savākšana. Septembrī mārupieši otrreizējai pārstrādei nodeva vairāk nekā 3,2 tonnas nolietotās elektrotehnikas, 3 tonnas […]

SIA “Eco Baltia vide” aicina Babītes un Salas pagastu iedzīvotājus nodot elektrotehnikas, lielgabarīta un videi bīstamo atkritumus

05/10/2022

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” aicina Babītes un Salas pagastu iedzīvotājus piedalīties nolietoto elektroiekārtu, lielgabarīta un mājsaimniecībā radušos videi bīstamo atkritumu bezmaksas nodošanas akcijā, kas norisināsies 20. un 21. oktobrī. Iedzīvotāji tiek aicināti […]

“Eco Baltia vide” visā Latvijā nodrošina lauksaimniecības iepakojuma savākšanu

28/09/2022

Rudens ir periods, kad daudzās lauksaimniecībās noslēdzas sezonālie lauku darbi, pēc kuriem itin bieži uzkrājies dažāda veida iepakojums – plēve, lielmaisi jeb Big Bag, plastikāta kanniņas u.c. Lai palīdzētu saimniekiem ērtāk atbrīvoties no minētā iepakojuma, […]

Pētījums: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju iegādātos lietotu elektrotehniku, ja būtu pieejami oficiāli remonta un tirdzniecības centri

26/09/2022

Tehnoloģiju laikmeta iezīme ir augsts dažāda veida tehnikas patēriņš un tās nomaiņa, kas ne vienmēr ir saistīta ar praktisku vajadzību aizstāt salūzušu iekārtu. Latvijas iedzīvotāji iegādājas jaunu elektrotehniku vidēji reizi četros gados, savukārt mazo sadzīves […]

Lietojot ecobaltiavide.lv vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai saskaņā ar mūsu Sīkdatņu politiku.
Piekrītu