aizvērt
open menu
facebook
Aktualizējot problēmas tekstila atkritumu šķirošanā, Esplanādē tapis iespaidīgs vides objekts “Stila aleja”

Aktualizējot problēmas tekstila atkritumu šķirošanā, Esplanādē tapis iespaidīgs vides objekts “Stila aleja”

Latvijas iedzīvotāji naski iegādājas jaunu apģērbu – vairāk nekā 50% iedzīvotāju to dara vismaz reizi trijos mēnešos vai biežāk, bet tikai trešdaļa nolietoto apģērbu nodod tekstila šķirošanas konteineros. Mudinot rast risinājumus tekstila atkritumu apjoma mazināšanai Latvijā, kā arī nodrošināt skaidru normatīvo regulējumu dalītās tekstila savākšanas sistēmas turpmākai attīstībai, šodien, 29.martā, atklāta vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļā punkta kampaņa “Stils–tekstils”. Bet pašā Rīgas centrā, Esplanādē, iekārtota iespaidīga vides instalācija “Stila aleja”, kuras mērķis ir aicināt iedzīvotājus šķirot tekstilu, kā arī uzskatāmi parādīt, ka no stilīga apģērba līdz tekstila atkritumiem ir tikai viens solis.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām visās dalībvalstīs līdz 2025. gadam ir jāievieš vienota tekstila šķirošanas un savākšanas sistēma. Ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi, Latvijas Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikts, ka dalītā tekstila vākšana ir jānodrošina no 2023.gada. Taču joprojām nav izstrādāts un pieņemts skaidrs normatīvais regulējums, kas noteiktu iesaistīto pušu atbildības tekstila apsaimniekošanā, lai veicinātu to otrreizējo apriti un pārstrādi. Šobrīd infrastruktūras attīstība pamatā notiek tikai pēc vides apsaimniekošanas uzņēmumu iniciatīvas un arī visas izmaksas gulstas uz šo organizāciju pleciem.

“Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam kā virsmērķi ir noteikti gan kopējā atkritumu apjoma samazināšana un poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšana, gan atkārtotās izmantošanas un atkritumu pārstrādes apjomu palielināšana. Izvirzītie mērķi prasa rūpīgi strādāt pie atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstīšanas, lai iegūtu pēc iespējas kvalitatīvāku resursu, kas ļauj radīt produktus ar lielāku pievienoto vērtību. Tādejādi mēs novērstu maksājumus ES, kas tiktu piemēroti par nepietiekamām rīcībām atkritumu apsaimniekošanā. Tekstilizstrādājumu atkritumi ir viena no sadzīves atkritumu plūsmām, kuras dalītā vākšana palīdzēs sasniegt mērķus. Svarīgi, ka šo atkritumu dalītā vākšana ir saprotama, un mūsu sabiedrība ir motivēta šim procesam. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka esam šo atkritumu dalīto vākšanu uzsākuši ātrāk nekā to prasa ES nosacījumi,” uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks.

Lai veicinātu tekstilizstrādājumu ilgtspējīgāku apsaimniekošanu un Latvijā iedibināto tekstila šķirošanu, SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu jau 2019. gadā sāka tekstila šķirošanas pilotprojektu, izvietojot pirmos 20 konteinerus. Ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi, konteineru tīkls pastāvīgi paplašināts un  šobrīd izvietoti vairāk nekā 170 konteineri. Taču, lai savāktu kaut vai tikai ceturto daļu no Latvijas tirgū novietotā tekstila apjoma, jāizveido vismaz  600-800 tekstila šķirošanas punkti, kā arī ievērojami jāpalielina šķirošanas jaudas un jāattīsta tekstila aprites cikls – atkārtota izmantošana, pārveides un pārstrādes iespējas, tostarp Latvijā. Tam nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas skaidri noteiktu pušu atbildības un nostiprinātu principu “piesārņotājs maksā” līdzīgi kā, piemēram, bīstamo atkritumu un iepakojuma apsaimniekošanā.

SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Trīs gadu laikā tekstila šķirošanas sistēmas izpētē un infrastruktūrā Latvijā esam investējuši aptuveni 0,5 miljonus eiro. Esam pārliecinājušies, cik šāda sistēma ir svarīga apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā un arī cilvēki novērtē iespēju nevajadzīgo apģērbu šķirot un nogādāt uz speciālajiem dalītās vākšanas punktiem. 2022. gadā mūsu speciālajos konteineros nodots vairāk nekā 1500 tonnu apģērba, apavu un mājas tekstila, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš. Taču tā ir bijusi tikai mūsu pašu iniciatīva to veicināt. Ja valsts apņēmusies, ka tekstila dalītās vākšanas sistēmai Latvijā jābūt pieejamai no šā gada sākuma, ir absurdi, ka vēl līdz šim valdība nav spējusi izstrādāt un vienoties par normatīvo regulējumu, tostarp tajā nostiprinot principu “maksā piesārņotājs”. Nodrošināt vides ilgtspēju un noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu nav tikai atkritumu nozares uzdevums, bet pamatu pamatos sabiedrības kopēja vajadzība un uzdevums. Ņemot vērā ierobežotās pārstrādes iespējas tekstila atkritumiem, sistēmas uzturēšana un apsaimniekošana ir salīdzinoši dārga, tāpēc ir steidzami jāsaprot, ar kādiem resursiem to tālāk uzturēsim un attīstīsim.”

Arī pēc iedzīvotāju domām, infrastruktūra joprojām ir nepietiekama un tās attīstība jāturpina. 71% aptaujāto* Latvijā norāda, ka tekstila šķirošanā iesaistītos aktīvāk, ja viņu dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šķirošanas konteineri. Vienlaikus izpratne par šķirošanas nepieciešamību aug: kopš 2020. gada par 12 procentpunktiem – no 21% līdz 33% – palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri nevajadzīgo apģērbu, apavus un mājas tekstilu ievieto speciālajos tekstila šķirošanas konteineros.

“Latvijas gatavība jaunās sistēmas ieviešanai ir jāskata divos aspektos. Viens ir normatīvie akti, kur tālāk par apņemšanos tā arī neesam tikuši. Konkrēti Ministru kabineta noteikumi, kas regulētu šādas sistēmas darbību un noteiktu iesaistīto pušu atbildības un pienākumus, tā arī nav apstiprināti valdībā. Otrs aspekts ir iedzīvotāju gatavība sākt šķirot tekstilizstrādājumus. Pētījumā 91% aptaujāto jau pauduši atbalstu tekstila dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai, un 33% sabiedrības tekstilizstrādājumus šķiro jau šobrīd, kas liecina, ka iesaiste būtiski augtu, turpinot sistēmas tālāku attīstību,” uzsver Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Katru gadu 3–5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido tekstils – apģērbs, apavi, mājas tekstils, aksesuāri, kas izmesti sadzīves atkritumos. Tekstila ražošanā tiek izmantotas aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēka veselībai, bet 440 – kā bīstamas videi. Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās aptuveni 200 gadu laikā. Tas nozīmē, ka ķīmiskās vielas ar laiku sāk izplatīties vidē, kā arī tekstils turpina palielināt poligonu kalnu. Mērķis ES dalībvalstīs ieviest tekstila šķirošanas sistēmu noteikts, lai samazinātu tekstila atkritumu apjomu un modes industrijas ietekmi uz vidi, kā arī veicinātu tekstila atkritumu savākšanu, šķirošanu un atkārtotu pārstrādi.

Kampaņas organizatori aicina Latvijas iedzīvotājus jau šobrīd izmantot pašreizējo atkritumu apsaimniekotāju nodrošināto tekstila dalītās vākšanas sistēmu un sašķiroto apģērbu apavus un mājas tekstilu nodot speciālajos tekstila šķirošanas konteineros, kas pieejami daudzviet Latvijā. Visa informācija par tekstila šķirošanu, atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kā arī SIA “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļā punkta sarkano tekstila šķirošanas konteineru adreses apkopotas kampaņas mājaslapā tekstils.lv.

Tāpat kampaņas ietvaros 15. un 16.aprīlī notiks arī īpašas “TEKSTILA DIENAS”, kuru laikā sadarbībā ar Rīgas namu pārvaldnieku vairākos Rīgas daudzdzīvokļu namu pagalmos atradīsies mobilie tekstila nodošanas punkti.

Kampaņu organizē SIA “Eco Baltia vide” un AS “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar RIMI, veikalu tīklu “top!”, Reserved un citiem LPP zīmoliem, kā arī Rīgas namu pārvaldnieku. Kampaņa tiek organizēta LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros, kas tiek īstenota ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.

 

* Iedzīvotāju aptauja “Patērētāju tekstila izstrādājumu šķirošanas paradumu novērtējums” veikta Eiropas Savienības LIFE programmas integrētā projekta “Atkritumi ka resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros no 2022. gada 30. jūnija līdz 7. jūlijam, kopumā aptaujājot 1029 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18-75gadiem. Aptauju internetā veica pētījumu kompānija “Forta Research”.

 

Saistītie raksti

Kampaņa “Dod iespēju laboties” iestājas pret skepsi iegādāties lietotas elektropreces

01/03/2024

Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju nekad nepirktu lietotu elektrotehniku, liecina “Norstat Latvija” aptauja*. Lai gan lietotas tehnikas iegāde var ietaupīt naudu un saudzēt dabu, iedzīvotāju skepse joprojām ir liela. Tādēļ martā vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia […]

Kā rīkoties, lai no 1. marta Rīgas daudzdzīvokļu namos būtu pieejama bioloģisko atkritumu šķirošana

28/02/2024

Jau šonedēļ, no 1. marta, Rīgas pašvaldībā spēkā stāsies prasība dalīti vākt bioloģiskos atkritumus daudzdzīvokļu mājās, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļu. Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” atgādina, kā jārīkojas iedzīvotājiem un kā […]

Uzņēmēji: ilgtspēja ir biznesa, nevis ticības jautājums

23/02/2024

Jaunā Eiropas Savienības (ES) Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz uzņēmumiem sniegt ziņojumus par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība jeb ESG (Environment, Social, Governance). Lai arī ziņojumu iesniegšana tiek pakāpeniski ieviesta jau […]

Ierīces, ko visbiežāk var salabot, nevis izmest

22/02/2024

Strauju tehnoloģisko inovāciju laikmetā šķiet, ka elektroierīču kalpošanas laiks ar katru gadu sarūk. Tomēr pēdējo gadu laikā parādās viedokļi, ka elektrotehniku būtu vērts labot – ne tikai izdevīguma, bet arī vides apsvērumu dēļ. Remontam draudzīga […]

Sīkdatņu iestatījumi

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus
šajā vietnē var tikt izmantotas analītiskās un mārketinga sīkdatnes. Lūdzu atzīmējiet savu izvēli.

Obligāti nepieciešamās sīkdatnes
Analītiskās sīkdatnes
Mārketinga sīkdatnes
Sīkdatņu iestatījumi