Aptauja: Divas trešdaļas lauksaimnieku būtu gatavi lauksaimniecības iepakojumu nodot pārstrādei

Kā liecina biedrības “Zemnieku saeima”, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļo punktu veiktās aptaujas* dati, teju 69% lauksaimnieku ikdienā izvēlas aktīvi šķirot lauksaimniecībā izmantoto iepakojumu. Tikmēr divas trešdaļas no tiem, kuri nešķiro un pagaidām iepakojumu izmet sadzīves atkritumos vai utilizē citos veidos, atzīst, ka labprāt šķirotu, ja vien tiktu nodrošinātas ērtas iespējas lauksaimniecībā izmantoto iepakojumu nodot pārstrādei.

Aptaujas dati rāda, ka 69% lauksaimnieku ikdienā šķiro lauksaimniecībā izlietoto iepakojumu – no tiem 61% izvēlas lauksaimniecības atkritumus nodot atkritumu apsaimniekotājam, kamēr 35% jebkuram, kurš tos gatavs pieņem. Vēl 15% aptaujāto lauksaimnieku atklāj, ka iepakojumu paši labprāt nogādā uz atkritumu šķirošanas laukumu.

“Jāatzīst, ka aptaujas dati lielā mērā ir tiešām iepriecinoši. Varam būt gandarīti, ka lielākā daļa Latvijas lauksaimnieku izvēlas videi draudzīgu un ilgtspējīgu saimniekošanu. Tomēr vienlaikus redzam, ka lai veiksmīgi īstenotu Eiropas Savienības Zaļo kursu, kas paredz arī to, ka līdz 2035. gadam Latvijā poligonos drīkstēs noglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu apjoma, lauksaimniecības jomā vēl gana jāpastrādā, lai veiksmīgi aizpildītu tos robus, kas joprojām liedz efektīvu un ērtu lauksaimniecībā radītā iepakojuma apsaimniekošanu,” norāda biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Teju 36% lauksaimnieku, kuri ikdienā nešķiro lauksaimniecībā izmantoto iepakojumu, norāda, ka saimniecībā nerodas pietiekošs iepakojuma apjoms, tāpēc tos izvēlas izmest sadzīves atkritumos vai aprakt zemē vai sadedzināt (14%). Vienlaikus kā iemesli iepakojuma nešķirošanai tiek minēts apsaimniekošanas iespēju (33%) un nepietiekamas informācijas par šāda veida iepakojuma apsaimniekošanu (19%) trūkums.

“Kā redzams, latviešu ieradums visu nevajadzīgo izmest sadzīve atkritumos, dedzināt vai aprakt zemē joprojām pie dažādiem apstākļiem vēl parādās. Un, lai arī aptaujas dati rāda, ka šāds skaits lauksaimnieku ir salīdzinoši neliels, tas nekādā veidā neveicina nedz Latvijas, nedz pašas saimniecības tīras vides uzturēšanu. Ir patiess prieks, ka lauksaimnieki labprāt piedalījās aptaujas aizpildīšanā, tādējādi aktīvi paužot savu viedokli un ļaujot kopīgi nonākt pie slēdzieniem, kas vēl būtu jāuzlabo un jāattīsta efektīvai lauksaimniecībā izmantotā iepakojuma apsaimniekošanai. Esmu pārliecināts, ka šis ir būtisks solis, ko kopīgi esam spērušu pretī turpmākai lauksaimniecībā izlietoto iepakojumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanai, ilgtspējīgai saimniekošanai un zaļākai apkārtējai videi,” atklāj LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Vaicāti, kam būtu visērtāk nodot izlietoto lauksaimniecības iepakojumu, 76% aptaujāto lauksaimnieku norādījuši atkritumu apsaimniekotājus, kamēr 10% atzīst, ka ērtāk būtu, ja to pēc preču piegādes savāc izejvielu un preču izplatītājs. Tikai 6% izlietoto iepakojumu labprāt paši aizgādātu uz kādu no iepakojuma pieņemšanas vietām. Savukārt uz jautājumu, vai par savākto iepakojumu būtu jāpiešķir samaksa, teju 67% lauksaimnieku norādījuši, ka nē vai arī tas nav būtiski, kamēr 34% paši būtu gatavi piemaksāt par to, ka lauksaimniecībā izmantotais iepakojums tiktu savākts.

“Pēc veiktās aptaujas datiem redzam, ka lauksaimniecībā izmantoto iepakojumu apsaimniekošana saimniekiem joprojām sagādā gana daudz raižu, kas tos daudzos gadījumos spiež izlietoto iepakojumu vienkārši izmest sadzīves atkritumos vai izvēlēties alternatīvus risinājumus, kas turklāt var būt kaitīgi videi. Tāpēc jo īpaši svarīgi rast risinājumus, kas saimniecībām ļautu ērti un efektīvi nodot saimniecībā izmantoto iepakojumu. Kā alternatīva, ko mēs jau esam sākuši īstenot,  varētu būt tāda lauksaimniecībā izmantotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas attīstīšana, kas ļautu ikvienam lauksaimniekam noslēgt ilgtermiņa sadarbības līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, turklāt neprasot par pakalpojumu maksu vai pat saņemot piemaksu liela materiālu apjoma gadījumā. Tas konkrētajai saimniecībai dotu garantiju gan par to, ka lauksaimniecībā izmantotais iepakojums tiek regulāri savākts, gan atbildīgi apsaimniekots,” skaidro  SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Saskaņā ar aptaujas datiem vēlmi pēc ilgtermiņa līguma par saimniecībā izmantotā iepakojuma apsaimniekošanu, ja tas noteiktajā termiņā garantētu pakalpojuma sniegšanu bez maksas vai par nelielu samaksu, izrādījušas teju 79% lauksaimniecību.

Biedrība “Zemnieku saeima” ir ietekmīgākā lauksaimniekus apvienojošā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas apvieno vairāk kā 800 biedrus, kuri pārstāv visas lauksaimniecības nozares. Biedri apsaimnieko vairāk kā 662 000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, saimniecībās nodarbinot vairāk kā 6000 darbinieku. Biedrības “Zemnieku saeima” darbības galvenais mērķis ir Latvijas lauksaimnieku interešu pārstāvniecība, iesaiste likumdošanas veidošanas procesos valsts un Eiropas Savienības līmenī, iestājoties par stabilu un ilgtspējīgu lauksaimniecības nozares attīstību Latvijā. Plašāka informācija www.zemniekusaeima.lv.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir biedrība, kas apvieno valsts mēroga ražotāju un pārstrādātāju nevalstiskās organizācijas, kas aptver visu Latvijas teritoriju un visus ražošanas sektorus. Šobrīd LOSP apvienot 59 ražotāju organizāciju, tai skaitā 6 daudznozaru organizācijas, 53 nozaru organizācijas. Plašāka informācija www.losp.lv.