Četri risinājumi ķirbja “otrajai dzīvei” pēc Halovīndienas svinībām

Ne vienam vien iedzīvotājam gada rudenīgākais mēnesis, oktobris, mēdz asociēties ar lielu, oranžu ogu – ķirbi. Un ne velti! Ķirbis ir viens no vissenākajiem kultūraugiem, kā arī mūsdienās tas ir Halovīndienas simbols, kas, izgrebts un ar tajā ievietotu svecīti, 31.oktobrī rotā virkni mājvietu. Jāatzīst gan, ka ķirbim kā svētku dekoram mūžs ir īss un jau pavisam drīz nākas apsvērt iespējas, kur to likt. Lai mazinātu Halovīnu ķirbju nonākšanu sadzīves atkritumos, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” piedāvā četrus risinājumus, kā no tiem atbrīvoties videi draudzīgā veidā.

Garda maltīte vai izejviela sejas maskai

Kad plāno atbrīvoties no Halovīndienas svētku dekoriem, izvērtē izgrebtā ķirbja stāvokli. Iespējams, tas vēl ir svaigs un izmantojams kāda garda ēdiena pagatavošanā. Ķirbis ir vērtīga oga, kuras sastāvā ir tādi vitamīni kā A, C, E, B6, kā arī dzelzs, kālijs un citas cilvēkam nepieciešamas vielas. Gan interneta portālos, gan pavārgrāmatās ir pieejamas virkne recepšu, kurās kā sastāvdaļa tiek norādīta tieši ķirbis. Dažādas kūkas, maizītes, zupas. Ja ķirbis palicis pāri daudz, to var arī sasaldēt un lietot, kad rodas iedvesma gatavot. Varbūt vērts ķerties arī pie konservēšanas un sagatavot ķirbi ziemas krājumiem? Tāpat informatīvajā vidē dažādās padomu jeb “tips & tricks” sadaļās atrodamas idejas, kā dabas veltes izmantot skaistumkopšanas izstrādājumu, piemēram, ķermeņa krēmu, sejas masku vai skrubju izgatavošanā.

Barība dzīvniekiem zvēru parkos un patversmēs

Ja ķirbim vietu savā uzturā vairs nesaredzi, izvērtē, varbūt tas ir gana labs, lai kļūtu par barību zvēriem. Jau vairākus gadus Latvijā rudenī tiek rīkotas iniciatīvas, kurās ķirbji tiek vākti, lai nodotu, piemēram zooloģiskajos dārzos. Dārzeņus un augļus saimnieki aicina nodot dzīvnieku patversmēs, kur tos gaida kazas, aitas un citi mājdzīvnieki. Tāpat šie gardumi var lieti noderēt Latvijas dabas parkos un mazajās lauku saimniecībās jeb Mini zoo mītošajiem zvēriem. Tomēr, pirms ved savu ķirbi dzīvniekiem, sazinies ar saimniecību, lai precizētu veidu, kā dabas veltes tiek pieņemtas un vai tās dzīvniekiem vari dot pats.

Izejviela kompostā

Vērtīgas “dzīves beigas” iespējams rast arī tiem ķirbjiem, kuri jau sākuši bojāties. Daudziem privātmāju iedzīvotājiem un saimniekiem lauku sētās un zemnieku saimniecībās jau labi pazīstams paradums ir komposta veidošana pagalma teritorijā. Šobrīd bioloģisko atkritumu apstrādei virkne uzņēmumu piedāvā arī kompaktus tehnoloģiju risinājumus izmantošanai iekštelpās. Attiecīgi, ir dažādas metodes, kā ķirbim kļūt par komposta sastāvdaļu, lai tas kalpotu vēlamajam mērķim, piemēram, augu mēslošanai. Vienlaikus, kā liecina prakse daudzviet Latvijā, āra apstākļos veidota komposta kaudze un tās bioloģiskā vide ir piemērota ne tikai ķirbju apglabāšanai, bet arī audzēšanai. Kas zina, varbūt jau nākamajos Halovīna svētkos ķirbis izaugs tieši Tavā pagalmā.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu konteiners

Gadījumā, ja pie sava nama nav iespējams izveidot komposta vietu, piemēram, pie daudzdzīvokļu nama, ir vērts noskaidrot, vai pie mājas jau nav pieejams bioloģiskajiem atkritumiem paredzētais šķirošanas konteiners. Tādi kopš 2021.gada tiek nodrošināti Rīgā un Pierīgas pašvaldībās.  Bioloģisko atkritumu šķirošanu sāk ieviest arī no galvaspilsētas tālākos reģionos, kur kā obligāta prasība tā noteikta no 2023.gada. Bio atkritumiem paredzētajos konteineros var izmest dažādus pārtikas pārpalikumus, tostarp bojātos augļus, dārzeņus un ogas – tātad arī ķirbi. Ja ķirbis pagadījies liels, to pirms izmešanas vēlams sadalīt gabalos, lai tas aizņemtu mazāku konteinera tilpumu. Tāpat vērts atcerēties, ka bio konteinerā atkritumus jāizmet bez maisiņa, pretējā gadījumā tvertnes saturs vairs nebūs derīgs pilnvērtīgai bioloģisko atkritumu tālākai apstrādei. Ja vēl neesi ticis pie sava bioloģisko atkritumu šķirošanas konteinera, sazinies ar savu daudzdzīvokļu namu pārvaldnieku vai, ja dzīvo privātmājā, – ar atkritumu apsaimniekošanas operatoru, kurš ikdienā nodrošina atkritumu izvešanu.

Pārdomāts produktu patēriņš, kā arī atbildīga mājsaimniecībā radīto atkritumu šķirošana un apsaimniekošana sniedz ieguvumus ne tikai videi, bet arī katram individuāli. Bioloģiski noārdāmie atkritumi kopējos sadzīves atkritumos veido aptuveni 50%. Parūpējoties par to daudzuma samazināšanu vai šķirošanu, iedzīvotājiem ir iespējams samazināt izdevumus par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu. Vienlaikus, tiecoties radīt mazāk atkritumu, panāksi ka poligona kalnā vairs nenonāks ne Halovīndienas ķirbji, ne arī citi atkritumi, no kuriem iespējams atbrīvoties videi draudzīgā veidā.