Daugavpilī paplašinām tekstila šķirošanas konteineru tīklu

Palielinoties sabiedrības izpratnei par atkritumu atbildīgu šķirošanu un pieprasījumam pēc tekstila dalītās vākšanas konteineriem, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” kopā ar Latvijas Zaļo punktu, SIA “AADSO” un Daugavpils valstspilsētas pašvaldību paplašina tekstila šķirošanas infrastruktūru, izvietojot 15 jaunus tekstila šķirošanas konteinerus Daugavpilī.

Tekstila šķirošanas konteineri Daugavpilī pavisam kopumā jau pieejami 18 adresēs, kuru atrašanās vietas var atrast ŠEIT.

SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Pie tekstila šķirošanas sistēmas ieviešanas kopā ar Latvijas Zaļo punktu strādājam jau no 2019.gada, kad Latvijā testa režīmā izvietojām pirmos 20 speciālos konteinerus. Sabiedrības iesaiste tekstilizstrādājumu šķirošanā palielinās gadu no gada un interese aug visos Latvijas reģionos, tāpēc šķirošanas tīklu esam palielinājuši jau līdz vairāk nekā 190 tekstila konteineriem. Šis ir brīdis, kad šķirošanas iespējas paplašinām arī Daugavpilī. Pagaidām gan tā ir mūsu pašu finansēta iniciatīva, kas atkarīga no mūsu rocības, tāpēc šobrīd sagaidām arī valsts iesaisti veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos par labu straujākai tekstila šķirošanas sistēmas ieviešanai visā Latvijas teritorijā.”

No kopējā atkritumu poligonos noglabātā atkritumu apjoma 3-5% veido tekstilizstrādājumi, ko varētu sašķirot un novirzīt atkārtotā apritē. Tekstils atstāj būtisku negatīvo ietekmi uz vidi, jo tā ražošanā izmanto aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēka veselībai, bet 440 – kā bīstamas videi. Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās aptuveni 200 gadu laikā. Tas nozīmē, ka ķīmiskās vielas ar laiku sāk izplatīties vidē, kā arī tekstils turpina palielināt poligonu kalnu.

Jau šobrīd iedzīvotāji ir gatavi šķirot sev nevajadzīgo tekstilu un, kā liecina projekta LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014 ietvaros šogad veiktās aptaujas* dati par iedzīvotāju apģērba patēriņa un šķirošanas paradumiem, 91% sabiedrības pauž atbalstu tekstila dalītās vākšanas sistēmas ieviešanu Latvijā. Turklāt kopš 2020.gada par 12 procentpunktiem – no 21% līdz 33% – palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri nevajadzīgo apģērbu, apavus un mājas tekstilu ievieto speciālajos tekstila šķirošanas konteineros.

Latvijā izvietotie SIA “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļā punkta sarkanie tekstila šķirošanas konteineri pieejami vairāk nekā 190 vietās publiskai lietošanai ikvienam iedzīvotājam. To atrašanās vietas pieejamas Latvijas Zaļā punkta interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē – www.zalais.lv.

Šajos konteineros var ievietot visa veida apģērbu, apavus un mājas tekstilu. Lai tie būtu derīgi atkārtotā apritē, būtiski, ka sašķirotie tekstilizstrādājumi nav bijuši saskarsmē ar ķīmiskām vielām, tostarp motoreļļām un sadzīves ķīmiju, kā arī nav sadriskāti. Tiem jābūt sausiem un bez pelējuma, kā arī pirms ievietošanas konteinerā ievietotiem cieši aizsietā maisā. Kopā ar tekstilu nav šķirojami cita materiāla izstrādājumi, piemēram, gumijas zābaki, plastmasas slēpju zābaki, kā arī mīkstās rotaļlietas.

Veicinot iedzīvotāju aktīvāku iesaisti tekstila šķirošanā, kā arī vēršot valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, no šā gada 29.marta visā Latvijā norisinājās tekstila šķirošanas kampaņa “Stils-tekstils”. Tās mērķi bija veicināt sistēmas turpmāku attīstību un paplašināt iedzīvotāju zināšanas par tekstila šķirošanas nepieciešamību. Plašāka informācija par kampaņu, tās rezultātiem un aktualitātēm tekstila apsaimniekošanas jomā pieejama www.tekstils.lv un “Eco Baltia vide” mājaslapā – www.ecobaltiavide.lv.

*Iedzīvotāju aptauja “Patērētāju tekstila izstrādājumu šķirošanas paradumu novērtējums” veikta Eiropas Savienības LIFE programmas integrētā projekta “Atkritumi ka resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014)  ietvaros no 30.jūnija līdz 7.jūlijam, kopumā aptaujājot 1029 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18-75 gadiem. Aptauju internetā veica pētījumu kompānija “Forta Research”.