aizvērt
open menu
facebook
E-atkritumi – viens no straujāk augošajiem atkritumu veidiem arī Latvijā

E-atkritumi – viens no straujāk augošajiem atkritumu veidiem arī Latvijā

Ņemot vērā tehnoloģiju uzvaras gājienu, visā pasaulē un arī Latvijā tirgū arvien vairāk nonāk dažāda veida elektroiekārtas, kā arī samazinās to lietošanas ilgums. Tādējādi elektroiekārtu atkritumi (e-iekārtu atkritumi) ir kļuvuši par vienu no straujāk augošajiem atkritumu veidiem pasaulē, tostarp arī Latvijā.

Saskaņā ar jaunākajiem “Eurostat” datiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tirgū novietoto elektroiekārtu apjoms pēdējā desmitgadē pieaudzis ļoti strauji – par 46,9%. ES 2011.gadā tirgū tika novietotas 7,6 milj. tonnas elektroiekārtu, bet 2019.gadā jau 11,2 milj. [1]tonnas un to apjoms turpina pieaugt. Arī Valsts vides dienesta apkopotie dati rāda, ka Latvijā tirgū novietoto elektroiekārtu apjoms ik gadu palielinās un 2020.gadā pārsniedza jau 28 200 tonnas[2].

“Kopš 2021.gada vidus Latvijā ir palielināts e-atkritumu atpakaļ savākšanas mērķis no 40,5% līdz 65%. Tas nozīmē, ka no katriem Latvijas tirgū attiecīgajā gadā novietotajiem desmit kilogramiem elektroiekārtu atpakaļ ir jāsavāc vismaz 6,5 kilogrami. Šis mērķis, lai arī izaicinošs, noteikti ir nepieciešams, jo elektroiekārtas satur dažādu veidu materiālus, no kuriem daļa ir bīstami, bet daļa satur pat izsīkstošus dārgakmeņus. Turklāt nepareizi izmesti un apsaimniekoti, e-atkritumi var radīt nopietnu kaitējumu videi un cilvēku veselībai,” 24.novembrī, notikušajā konference “Latvija – valsts bez atkritumiem” uzsvēra Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Savukārt vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts konferencē uzsvēra, ka kopā ar elektroiekārtām tirgū nonāk arī liels apjoms iepakojuma – gan kartons, gan plēves, gan putuplasts. Tāpēc ir svarīgi, lai elektroiekārtu ražotāji un tirgotāji ne vien aktīvi iesaistītos elektroiekārtu atpakaļ savākšanas mērķu izpildē, bet arī samazinātu transportēšanas iepakojuma apjomu, kā arī no savas puses iespēju robežās informētu savus klientus par iespējām pārstrādei nodot gan nevajadzīgās vai saplīsušās elektroiekārtas, gan to iepakojumu.

“Starptautisko organizāciju prognozes liecina, ka e-atkritumu apjoms turpinās pieaugt. Piemēram, ANO aplēses rāda, ka jau šobrīd pasaulē ik gadu tiek radītas ap 50 miljoniem tonnu e-atkritumu, bet tikai 20% no tiem nonāk pārstrādē. Prognozes ir skaudras – 2050.gadā e-atkritumu apjoms pasaulē sasniegs jau 120 miljonus tonnu gadā[3]. Arī Latvijas patēriņa tendences rāda, ka e-iekārtas pērkam daudz un bieži, turklāt nereti tāpēc, ka gribas jaunu un smukāku, nevis tiešām ir aktuāla vajadzība. Tāpēc ļoti svarīgi, ka visi iesaistītie skaidri apzinātos, ka iekārtu ražošanā patērē apjomīgus dabas resursus, un ir jāveicina pārdomāts patēriņš un aprites ekonomikas principu iedzīvināšana arī šajā sektorā,” norādīja J.Aizbalts.

Tāpat konferencē eksperti uzsvēra, ka jādomā arī par risinājumiem, lai paildzinātu elektroiekārtu lietošanas ilgumu un otrreizējo apriti. Lai arī šobrīd patērētāji daudz rūpīgāk izvērtē iekārtu energoefektivitāti un tāpēc izvēlas iegādāties jaunas iekārtas, jāapzinās, ka jaunu iekārtu ražošanā tiek patērēti apjomīgi resursi, no kuriem daļa ir izsīkstoši dārgakmeņi, ko varētu ietaupīt, ja tiktu veicināta iekārtu labošanas un otrreizējās aprites sistēma. Papildus jāveicina arī remonta pakalpojumu prestižs un pieejamība, kā arī jāturpina paplašināt atpakaļ savākšanas pakalpojumu pieejamība. Piemēram, Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar partneriem jau šobrīd paplašina elektroiekārtu savākšanas infrastruktūru un pakalpojumus visā Latvijā, lai nodrošinātu to atpakaļ savākšanu un nodošanu pārstrādei.

Kā ziņots, 24.novembrī, norisinājās Latvijas Zaļā punkta rīkotā ikgadējā konference “Latvija – valsts bez atkritumiem”, kuras ietvaros eksperti diskutēja par dažādām ar atkritumu šķirošanu un vides ilgtspēju saistītām tēmām. Konferenci klātienē apmeklēja vairāk nekā 100 dalībnieki, kā arī tiešraidē to varēja vērot ikviens interesents.

[1] https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Waste_statistics_-_electrical_and_electronic_equipment&oldid=556612#Electronic_equipment_.28EEE.29_put_on_the_market_and_WEEE_processed_in_the_EU

[2] https://www.vvd.gov.lv/lv/media/8140/download?attachment

[3] https://www.unep.org/news-and-stories/press-release/un-report-time-seize-opportunity-tackle-challenge-e-waste

Saistītie raksti

Viesītē tiks izveidots pagaidu punkts nolietotas elektrotehnikas savākšanai

23/05/2024

Lai padarītu nolietotas elektrotehnikas nodošanu pieejamāku ikvienam Latvijas iedzīvotājam, vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” Jēkabpils novada Viesītē, Smilšu ielā 39b izveidos elektrotehnikas pieņemšanas pagaidu punktu. Uz elektrotehnikas nodošanas punktu, […]

24. maijā saīsināts darba laiks SIA “Eco Baltia vide” klientu centriem Pierīgā

23/05/2024

Informējam, ka 24. maijā tehnisku iemeslu dēļ SIA “Eco Baltia vide” klientu apkalpošanas centri Brīvības gatvē 289, Rīgā un Getliņu ielā 5, Rumbulā, strādās no plkst. 9.00 līdz 16.00. Rīgas un Pierīgas zvanu centrs strādās […]

Akcijas laikā Pļaviņu iedzīvotāji pārstrādei nodevuši 3,16 tonnas elektrotehnikas

22/05/2024

Lai veicinātu iespējas iedzīvotājiem ērtāk atbrīvoties no nolietotās elektrotehnikas, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” no 25. aprīļa rīta līdz 10. maijam aicināja Pļaviņu iedzīvotājus nogādāt elektrotehniku uz pagaidu […]

SIA “Eco Baltia vide” viesojas Mārupes novadā, lai izglītotu par atkritumu šķirošanu

16/05/2024

Lai izglītotu un ieinteresētu iedzīvotājus vides saudzēšanas un atkritumu šķirošanas jautājumos, SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu 2024. gada maijā viesojās Mārupes novadā. Uzņēmumu pārstāvji apmeklēja pirmskolas izglītības iestādi “Saimīte” Piņķos, kopumā […]

Sīkdatņu iestatījumi

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus
šajā vietnē var tikt izmantotas analītiskās un mārketinga sīkdatnes. Lūdzu atzīmējiet savu izvēli.

Obligāti nepieciešamās sīkdatnes
Analītiskās sīkdatnes
Mārketinga sīkdatnes
Sīkdatņu iestatījumi