“Eco Baltia vide” janvārī un februārī Rīgā saremontējusi bedres vairāk nekā 17 000 kvadrātmetru platībā
Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” šā gada pirmajos divos mēnešos Rīgas ielās likvidēja bedres kopumā 17 311 m2 platībā, kas ir par 32,6% vairāk nekā tika salabots tajā pašā periodā pērn (13 053 m2). No salabotā apjoma aptuveni 80% šogad bijušas bīstamas jeb avārijas bedres, kas ir drauds satiksmes drošībai, tāpēc to norobežošana un labošana pēc izsaukuma saņemšanas jānodrošina iespējami ātri.
“Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts komentē: “Divos mēnešos tik liels salaboto bedrīšu skaits norāda uz kritisko situāciju attiecībā uz ceļa stāvokli galvaspilsētā. Tam iemesli ir dažādi, tostarp pieaugošā satiksmes intensitāte, laikapstākļu svārstības, politiskie skandāli, kas aizkavē lielapjoma investīcijas ielu atjaunošanā, un citi faktori, kā rezultātā vietām ceļi nu jau ir pat uz sabrukšanas robežas. Mūsu vairāk nekā desmit gadu pieredzē ceļu apsaimniekošanas jomā esam novērojuši, ka lielākie izaicinājumi vērojami tieši atkušņa laikā, kas prasa ļoti ātru reakciju, kā arī tehnisko resursu un darbaspēka pieejamību. Esam pateicīgi mūsu darbiniekiem par spēju ātri reaģēt un veikt darbus visdažādākajos laikapstākļos, kā arī paldies sabiedrībai par iesaistīšanos, informējot pašvaldību par riskantajiem ceļa posmiem, lai varam tos iespējami ātri novērst.”
Balstoties uz līguma nosacījumiem ar Rīgas domi, galvaspilsētā 1.klases ceļa posmos avārijas bedrīšu lāpīšana tiek nodrošināta 24 stundu laikā pēc pieteikuma nodošanas ceļu uzturētājam. Pēc pieteikuma saņemšanas divu stundu laikā ceļu uzturētājs nodrošina avārijas bedres norobežošanu. 2. un 3.klases ceļu avārijas bedrīšu labošana atbilstoši līguma nosacījumiem tiek veikta nedēļas laikā.
Pilsētvides apsaimniekošanu galvaspilsētā ikdienā nodrošina četras līdz piecas SIA “Eco Baltia vide” brigādes, savukārt kritiskajās situācijās brigāžu skaits tiek palielināts līdz 13. Mainīgajos laikapstākļos vienā dienā var tikt salabotas bedres pat vairāk nekā 800 m2 platībā. Lielāko bedrīšu apjomu uzņēmums šā gada divos mēnešos salabojis Vidzemes priekšpilsētā – vairāk nekā 6900 m2 (2023.gada tajā pašā periodā – 2289 m2). Latgales priekšpilsētā šogad salabotas bedres teju 5120 m2 platībā, savukārt Ziemeļu rajonā – 5063 m2 platībā, kur 2023.gadā tajā pašā periodā tika salabotas attiecīgi 3378 m2 un 3934 m2 bedrīšu.
“Mainīgos laikapstākļos bedrītes veidojas daudz ātrāk. Visstraujāk tas notiek ielu posmos, kur ceļu segums ir novecojis un uz brauktuves izveidojušies defekti. Tādas situācijas patlaban galvenokārt ir Vidzemes priekšpilsētā – Biķernieku ielā, Juglas ielā, G. Zemgala gatvē -, tāpat arī Rīgas Ziemeļu rajonā, piemēram, Ganību dambī, Lugažu ielā, Vecāķu prospektā un citviet. Asfaltbetona saistvielai vairāk nolietojoties un asfaltam zaudējot elastību, veidojas plaisas. Savukārt atkušņa un nokrišņu laikā, temperatūrai kāpjot virs nulle grādiem, plaisās iekļūst ūdens. Pie zemām gaisa temperatūrām ūdens sasalst, bet plaisas pakāpeniski kļūst lielākas, kā rezultātā izveidojas bedres. Ziemas sezonā bedru remontu veic neatkarīgi no laikapstākļiem, galvenokārt ar auksto asfaltbetonu aizpildot satiksmei bīstamās bedres ar pagaidu ielāpu, jo citu tehnoloģiju šādiem laikapstākļiem pagaidām Latvijā nav,” skaidro J.Aizbalts.
Gaisa temperatūrai sasniedzot un stabilizējoties virs +5°C grādiem, ceļu labošanas darbiem tiek izmantota jau augstvērtīgāka tehnoloģija – karstais asfaltbetons, ar kuru iespējams nodrošināt ilgāku seguma kalpošanas laiku. Tomēr arī šī tehnoloģija nenovērš kritiskā stāvoklī esošo ceļa posmu brukšanu – tā tikai to palēnina, tāpēc avārijas stāvoklī esošo ceļu seguma maiņa kļūst par akūtu nepieciešamību.
Mīti un patiesība par kompozīta iepakojuma jeb dzērienu paku šķirošanu un pārstrādi
Par kompozīta iepakojumu jeb dzērienu pakām, kurās tiek pildītas sulas, piens, kefīrs, arī vīns un citi dzērieni, valda dažādi mīti. Ir daļa atkritumu apsaimniekotāju un vides ekspertu, kas uzsver, ka tas ir pārstrādei derīgs materiāls. […]
“Eco Baltia vide” savos reģionos aicina šķirot arī dzērienu kartona iepakojumu jeb piena, kefīra, sulas u.c. pakas
Attīstoties otrreizējo izejvielu pārstrādes iespējām pasaulē, palielinās to atkritumu daudzums, ko iedzīvotājiem iespējams šķirot dalīti no citiem atkritumiem. Piemēram, ja vēl pēdējos gados starp dažādiem iepakojumiem daudzviet netika pieņemts dzērienu kartona jeb kompozīta (dažādu materiālu […]
Derīgas lietas gluži par baltu velti. Saldū tapis otrreiz izmantojamu mantu skapis
Lietu atkārtota izmantošana tāpat kā atkritumu šķirošana ir viens no ilgtspējīgiem ikdienas paradumiem, kas nereti tiek aizmirsts. Aktualizējot atkārtotas lietu izmantošanas nozīmi cilvēku ekoloģiskās pēdas mazināšanā un atgādinot, ka itin bieži tas, kas vienam var […]
“Eco Baltia vide” reizi mēnesī Skrundā nodrošinās klientu apkalpošanu klātienē
No šā gada 1. jūlija vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” Kuldīgas novada Skrundas pilsētā un pagastā, kā arī Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu pagastā turpina sniegt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus. Lai nodrošinātu pieejamāku klientu apkalpošanu ikvienam […]
Rīga