Esam slinki vai neprotam? Itin bieži elektroatkritumos nonāk tehnika ar vienkārši novēršamām problēmām

Ik gadu pasaulē tiek radīti aptuveni 62 miljoni tonnu e-atkritumu, no kuriem tikai 22,3% tiek pārstrādāti*. Ja pirms pārdesmit gadiem, kad mājās esoša elektroierīce sāka niķoties, sākotnēji meklējām iespējas to salabot, tad šobrīd, it īpaši attīstītajās valstīs, izplatītāks ir risinājums bojāto iekārtu aizstāt ar jaunu. Kas visbiežāk nonāk elektroatkritumos un kas ir izplatītākās problēmas, skaidro Dagnis Zviedris “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” pērn LIFE** projekta ietvaros atklātās “Lab!” elektroiekārtu remonta darbnīcas meistars.

“Manuprāt, atkritumi ir sabiedrības spogulis – tas ko redzam atkritumu poligonos tieši parāda sabiedrības patēriņa paradumus. Mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, un jau vairāku desmitu gadu garumā elektroiekārtas ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Tomēr prasme par tām rūpēties un izpratne, kā pagarināt to dzīves ciklu, manāmi trūkst. Vairāk nekā puse no remontdarbiem, ko veicam “Lab!” darbnīcā, aizņem mazāk kā 30 minūtes, ja vien ir nepieciešamās zināšanas,” stāsta Dagnis Zviedris, “Eco Baltia vide” darbnīcas “Lab!” meistars.

“Lab!” meistari norāda, ka lielākā daļa no darbnīcā remontējamās tehnikas veido mazās elektroiekārtas – datortehnika, virtuves iekārtas, remonta instrumenti, dārza instrumentiun cita veida mazā tehnika. Bieži vien elektroatkritumos tiek nodotas preces darba kārtībā, kam novērojami vien kosmētiski bojājumi, bet funkcionalitāte nav zudusi. Tomēr visskumjāk ir ieraudzīt elektropreces darba kārtībā, kam nav pilna komplektācija – piemēram, iekārta nodota bez lādētāja vai ar iztrūkstošu detaļu. Tikpat bieži atkritumos nonāk iekārtas, kam bijusi nepieciešama vien apkope vai tīrīšana. Tā “Lab!” darbnīcas meistari savā īpašumā ir ieguvuši industriālo putekļsūcēju, kura tirgus vērtība ir mērāma vairāku simtu eiro apmērā.

“Bojātai tehnikai ir tikai divas iespējamas problēmas – vietā, kur jābūt savienojumam ar elektrotīklu, tā nav, vai vietā, kur nav jābūt savienojumam, tas ir. Pēc šāda principa arī veicam elektroiekārtu diagnostiku. Ļoti bieži saskaramies ar gadījumiem, kad iekārta ir darba kārtībā, bet remonts ir nepieciešams vien ierīces vadam, kas pieslēdz to elektrotīklam. Šādā gadījumā risinājums ir ļoti vienkāršs, saīsinot vada garumu un likvidējot bojāto vada daļu, ierīce ir darba kārtībā. Ja iekārtas korpuss ir skrūvēts un to ir viegli izjaukt, laika ziņā šāds labojums aizņem vien 5-20 minūtes, bet tehnika var kalpot vēl ilgu laiku,” uzsver Dagnis.

Šā gada sākumā vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” LIFE projekta ietvaros atklāja specializēto veikalu “Lab!^veikals”, piedāvājot interesentiem iegādāties elektroierīces, kam izdevies dot otru dzīvi “Lab!” darbnīcā. Veikalā nopērkamas arī vietējo ražotāju radītas dizaina lietas kā interjera, tā arī garderobes papildināšanai, kuru veidošanā izmantoti otrreizēji materiāli. Veikala mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un mudināt iedzīvotājus pārskatīt savus patēriņa paradumus, izvēloties preces, kam dota otra dzīve. Labotās elektropreces “Lab!” veikalā pieejamas par 30-50% zemāku cenu nekā pērkot jaunas.

“Saskaņā ar Valsts Vides dienesta datiem ik gadu Latvijas tirgū nonāk 30 tūkstoši tonnu elektrotehnikas. Šis apjoms norāda uz augstu pieprasījumu pēc elektroiekārtām, taču vienlaikus rada arī lielāku atbildību gan ražotājiem, gan patērētājiem attiecībā uz ilgtspējīgu patēriņu un šo preču apsaimniekošanu. Elektrotehnikas kontekstā ilgtspēja nenozīmē vien iekārtas energoefektivitāti, bet jāņem vērā arī tās dzīves cikla ilgums un vai to būs iespējams pagarināt, ja laika gaitā būs sabojājies kāds mehānisms. Lai uzlabotu šā brīža situāciju, Eiropas Savienība ir pieņēmusi Direktīvu (ES) 2024/1799, kas nosaka, ka elektroprecēm jābūt viegli remontējamām, lai pagarinātu to dzīves ciklu un samazinātu elektronisko atkritumu apjomu. Dalībvalstīm šī direktīva jāievieš nacionālajos tiesību aktos līdz 2026. gada 7. augustam. Tā uzliek ražotājiem pienākumu nodrošināt patērētājiem iespēju salabot savas preces saprātīgā termiņā un par pieņemamu cenu. Tajā pat laikā mēs aicinām patērētājus pirms jaunas elektroiekārtas iegādes veltīt laiku izpētei un pārdomām, vai tiešām ir nepieciešama jauna tehnika? Vai esošo nav iespējams labot? Un cik ilgi kalpos jaunā tehnika?,” iezīmē Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors.

Uzņēmumā atgādina, ka bojātu vai nevajadzīgu elektrotehniku bez maksas iespējams nodot pie iepirkšanās centra “AKROPOLE Alfa” vai “Busines Garden Riga” “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļais punkts” izvietotajos elektrotehnikas nodošanas punktos. Reģionu iedzīvotājus aicinām sekot līdzi reģionos rīkotājām bezmaksas elektrotehnikas savākšanas

akcijām. Savukārt, lai nodotu lielo sadzīves tehniku, ieteicams sazināties ar savu atritumu apsaimniekotāju un vienoties par elektrotehnikas izvešanu no adreses. Lai noskaidrotu sev tuvāko elektropreču nodošanas punktu, ieteicams ieskatīties www.zalais.lv mājaslapā sadaļā “Kur šķirot?”.