Iedzīvotāji otrreizējai pārstrādei nodevuši vairāk nekā 1500 tonnu bateriju un akumulatoru

Baterijas un akumulatori ir bīstamie atkritumi, un to nonākšana dabā var radīt milzīgu negatīvo ietekmi uz vidi. Rosinot sabiedrības izpratni par to, kā arī veicinot atkritumu šķirošanu valstī, “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “Eco Baltia vide” un citiem partneriem pagājušajā gadā kopumā savāca un pārstrādei nodeva vairāk nekā 1504 tonnu iedzīvotāju sašķiroto bateriju un akumulatoru, kas ir par 24 tonnām vairāk nekā gadu iepriekš. Turklāt no kopējā 2020. gadā savāktā apjoma 84 tonnas bija iedzīvotāju bieži izmantotās tā dēvētās “pirkstiņbaterijas”.  

“Tāpat kā iepriekšējos gados, arī pērn esam veiksmīgi izpildījuši valstī noteikto bateriju un akumulatoru savākšanas normu, kas ir 45% no tirgū novietotā apjoma. Taču lielākais gandarījums ir par cilvēku aktivitāti piedalīties šķirošanas procesā, kas ļāvis savākšanas apjomus pērn palielināt par 24 tonnām. Tomēr pie tā mēs neapstājamies, jo vēl arvien ļoti daudz šo bīstamo atkritumu ceļu diemžēl ir neizdibināmi. Turklāt būtisku daļu veido tā saucamās “pirkstiņbaterijas”, kas šķietami ir pavisam nelielas, taču ikdienā tiek itin bieži lietotas un atstāj milzīgu negatīvo ietekmi vidē. Tāpēc kopā ar partneriem mērķtiecīgi turpinām strādāt pie sabiedrības informētības par bateriju šķirošanas nozīmi, vienlaikus veicinot vēl pieejamākas bateriju šķirošanas sistēmas izveidi,” pauž “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

Pēc “Latvijas Zaļā punkta” datiem uzņēmuma klienti 2019. gadā tirgū bija novietojuši 188 tonnas bateriju jeb tā dēvētās “pirkstiņbaterijas”, no kurām atpakaļ savāktas 88 tonnas, savukārt 2020. gadā tirgū nonāca 181 tonna bateriju, bet atpakaļ savāktas 84 tonnas jeb 46%.

“Tiek lēsts, ka viena “pirkstiņbaterija” augsnē var nodarīt neatgriezeniskus bojājumus pat viena kvadrātmetra platībā. Līdz ar to, ja raugāmies pagājušā gada datos, sanāk, ka teorētiski visi kopā esam pasargājuši vidi aptuveni trīs kvadrātkilometru platībā,” savākto bateriju apjomu komentē K. Zakulis, piebilstot, ka baterijas ir īpaši kaitīgas, jo  to sastāvā ir tādas vielas kā cinks, kadmijs, dzīvsudrabs, svins un citi elementi. “Turklāt ne mazāk svarīgs ir aspekts, ka baterijas ir pārstrādājamas un to sastāvdaļas izmantojamas atkārtoti, tādējādi samazinot pirmreizējo dabas materiālu izmantošanu ražošanā.”

SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts pauž: “Mēs diendienā mērķtiecīgi strādājam pie tā, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju radīto atkritumu tiktu sašķiroti un nonāktu pārstrādē. Baterijām tajā ir īpaša loma, jo tās ir krietni bīstamākas nekā citi atkritumu veidi. Vienlaikus to šķirošanas iespējas ir visai plašas. Kā piemēram, baterijas var ērti šķirot tirdzniecības vietās, degvielas uzpildes stacijās un citviet. Līdz ar to attaisnojums “nav, kur šķirot” mūsdienās vairs nestrādā. Kāds ir vienkāršākais variants? Izlietotās baterijas uzkrāt mājās nelielā traukā, kas daudz vietas neaizņem, un, dodoties uz veikalu, izbērt speciālajās šķirošanas kastēs. Savukārt akumulatorus var nodot atkritumu šķirošanas laukumos.”

Lai veicinātu sabiedrības informētību, kā arī veicinātu bateriju šķirošanu, “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar SIA “Eco Baltia vide” un citiem partneriem uzsāka kampaņu “Neindē dabu – tā saindēs tevi!”. Tās ietvaros iedzīvotāji aicināti atbildīgi izturēties pret apkārtējo vidi un atbrīvoties no baterijām un akumulatoriem, nogādājot tos speciālajos šķirošanas punktos. Tie pieejami veikalos, piemēram, “RIMI” un “Maxima”, degvielas uzpildes stacijās un citās tirdzniecības vietās, kur tiek pārdotas baterijas. Speciālās kastes pieejamas arī individuālai lietošanai birojos, mācību iestādēs un citviet. Lielāku daudzumu bateriju un akumulatoru iespējams nogādāt uz kādu no vairāk nekā 60 šķirošanas laukumiem visā Latvijā. Publiski pieejamie bateriju šķirošanas punkti apkopoti arī zalais.lv mājaslapā pieejamajā atkritumu šķirošanas vietu kartē.

Balstoties uz pēdējiem Valsts vides dienesta datiem, kopumā Latvijas tirgū 2018. gadā nonāca vairāk nekā 5000 tonnu bateriju un akumulatoru*, no kurām 335,8 tonnas – iedzīvotāju ikdienā bieži lietotās “pirkstiņbaterijas”.

*Apsaimniekotāju sniegtā informācija par atkritumu apsaimniekošanu 2018. gadā (http://www.vvd.gov.lv/public/fs/CKFinderJava/files/2020_01_30_RAS_Dati_P2018.pdf)