aizvērt
open menu
facebook
Iepakojuma apsaimniekošanā jāsāk ievērot visas likumdošanas normas

Iepakojuma apsaimniekošanā jāsāk ievērot visas likumdošanas normas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi pievērst uzmanību pašvaldību saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu. Šāds solis sperts, ņemot vērā situāciju, kurā ilgstoši tikusi praktizēta pret valsts un Eiropas Savienības normu izpildi, vides aizsardzību un godīgu konkurenci vērsta tirgotāju sašķirotā iepakojuma realizācija. Atkāpjoties no likuma normām, nav problēmu, ja šie izlietotā iepakojuma radītāji veido un iesaistās ilgtspējīgā un visaptverošā apsaimniekošanas sistēmā un nerada papildu slogu videi. Taču zem “lupas” būtu jāliek tie tirgus dalībnieki, kuri sistēmu grauj un tajā iesaistās tikai pie sev izdevīgiem izlietotā iepakojuma tirgus cenu nosacījumiem.

Pašdarbība izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā

“Par atkritumu nozari atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izraisījusi jukas un neizpratni izlietotā iepakojuma apstrādes biznesā,” ar šādiem vārdiem sākas raidījuma “Nekā personīga” 5. septembrī veidotais sižets par situāciju atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Minētās “jukas” patiesībā ir centieni regulēt atkritumu apsaimniekošanas prakses, kurās vairāku gadu garumā notikusi likuma apiešana. VARAM izteikusi brīdinājumu lielajiem lielveikalu tīkliem, kuri pretēji pašvaldību saistošajos noteikumos par atkritumu apsaimniekošanu norādītajam ilgstoši savos loģistikas centros savākto iepakojumu pārdevuši pašu izvēlētiem iepakojuma uzpircējiem.

VARAM taktika ir atbalstāma, jo skaidrs, ka valstī noteiktie normatīvi ir jāievēro visām pusēm, un ir pareizi, ja tas tiek kontrolēts. Tomēr, ja raugāmies no apsaimniekošanas puses, tad būtu pieļaujami arī izņēmumi. Respektīvi, ja lielie veikalu tīkli ar pašu radīto “transporta iepakojumu” vēlas un spēj pienācīgi nodrošināt iekļaušanos kopējā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā, neradot draudus videi un spējot panākt kopējo apsaimniekošanas un pārstrādes normu izpildi, tas varētu būt pieļaujami.

Lielāka kontrole būtu jāvērš uz komersantiem, kuri sistēmu grauj, t. i., kuru galvenā interese ir tirgū parādīties tikai tad, kad tas ir izdevīgi, nevis nodrošināt ilgtspējīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. Un šādu situāciju ir ne mazums. Tās veidojušās daudzu gadu gaitā un būtiski ietekmē ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu valstī. Paraudzīsimies, no kurienes šai situācijai “aug kājas”.

Virknē pašvaldību neadekvāts atkritumu apsaimniekotāju izvēles process

Pašvaldību saistošie noteikumi nosaka to, ka katrā pašvaldībā tiek nodrošināta sadzīves atkritumu apsaimniekošana – tostarp, kādā veidā tiek izvēlēts atkritumu apsaimniekotājs, kura pārziņā būs atkritumu apsaimniekošana un šķirošana konkrētajā teritorijā. Daudzas pašvaldības Latvijā veic iepirkumus, kuru gaitā iespējams izvēlēties atbilstošāko apsaimniekotāju – un tieši šāda sistēma ļauj nodrošināt pilnvērtīgu atkritumu apsaimniekošanu, tostarp veidot atbilstošu šķirošanas infrastruktūru, nodrošināt zemākas izmaksas iedzīvotājiem, kā arī valsts un Eiropas Savienības normu izpildi.

Problēmas rodas tad, kad pašvaldības neizvēlas atbilstošāko apsaimniekotāju iepirkuma ceļā, bet nodod atkritumu apsaimniekošanu tādu uzņēmumu rokās, kuriem trūkst rocības pilnvērtīgas atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas veikšanai. Tieši šādi izveidojās situācija, kurā daļā pašvaldību atbildīgie apsaimniekotāji nebija spējīgi tikt galā ar lielveikalu tīklu radītajiem iepakojumiem – un tādējādi tīkli iepakojumus no veikalu noliktavām sāka nogādāt savos loģistikas centros, lai tālāk nodotu otrreizējai pārstrādei jeb tiem, kuri bija spējīgi nodrošināt tālāku virzīšanu uz to. Šo situāciju savukārt sāka izmantot tādi iepakojumu uzpircēji, kuri mēdz uzrasties tikai tad, kad iespējams iepirkt vērtīgu iepakojumu. Savukārt visu, par ko tiem nav intereses, atstāj oficiālajiem teritorijā strādājošiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, tādā veidā vēl vairāk apgrūtinot to darbību, kā arī ietekmējot kopējās šķirošanas sistēmas normālu funkcionēšanu.

Solis godīgas konkurences un stabilu atkritumu apsaimniekošanas cenu virzienā

Šīs neparedzamās un prettiesiskās situācijas dēļ lielākie oficiālie pašvaldību atkritumu apsaimniekotāji vērsušies pie VARAM, kuras pārziņā ir kontrolēt likumam atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu. Nu tiek sperti soļi godīgas konkurences un ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas virzienā. Apsaimniekotājam, kurš uzņemas pašvaldības apkalpošanu, jāzina, ko darīt ar atkritumiem un kā izpildīt valsts un ES noteiktās normas. Līdz ar to izlietotā iepakojuma radītāju “mētāšanās” no viena uzpircēja pie cita var radīt būtiskas nobīdes no tā. Īpaši tad, ja iepakojuma cenas tirgū krītas un parastie “ierindas” uzpircēji pazūd, un iepakojumu savākt vairs nevēlas. Tāpat jāņem vērā mainīgā situācija; cilvēki aktīvāk šķiro atkritumus – tie tiek apsaimniekoti bez maksas, tomēr to kvalitāte ir zema, līdz ar to šo atkritumu apstrāde apsaimniekotājam principā nes mīnusus. Taču starpību iespējams izlīdzināt ar kvalitatīvo materiālu palīdzību.

Ļaujot pašvaldības oficiālajam apsaimniekotājam darboties saskaņā ar likumu un dodot piekļuvi arī teritorijā esošajiem sašķirotajiem atkritumiem, tiks ne tikai nodrošināta pilna cikla apsaimniekošana, bet tiem būs arī iespēja saglabāt privātpersonu atkritumu apsaimniekošanas cenas esošajā līmenī, tās būtiski nepaaugstinot. Savukārt, iesaistot tirgotājus un citus iepakojumu radītājus kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, ir jāspēj nodrošināt pietiekamu kontroli, lai tā negrautu kopējās iestrādnes nozarē, kā arī atbilstu valstī noteiktajām likumdošanas normām.

Ir svarīgi, ka valsts un pašvaldību līmenī tiek domāts par atkritumu apskaimniekošanas regulēšanu ilgtermiņā. Taču ir jāveicina visu iesaistīto pušu padziļināts savstarpējais dialogs, kura uzraudzību un koordinēšanu veiksmīgi varētu īstenot atbildīgā nozares ministrija. Tāpat valstī drīzumā celsies DRN par atkritumu noglabāšanu poligonā, kas spiedīs apsaimniekotājus palielināt maksu par nešķiroto atkritumu izvešanu. Tāpēc tas, kā tiks īstenota atkritumu dalītās vākšanas sistēmas uzraudzība valstī, būs jo īpaši svarīgi, lai šķirošanu būtu iespējams pilnvērtīgi nodrošināt arī iedzīvotājiem.

 

Jānis Aizbalts

SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs

Saistītie raksti

Labdarības akcijas “Palīdzēsim sagatavoties skolai kopā!” ietvaros palīdzēts vairāk nekā 30 daudzbērnu ģimenēm

22/09/2021

Labdarības akcijas “Palīdzēsim sagatavoties skolai kopā!” laikā, kas šogad norisinājās trīs nedēļu garumā, no 16. augusta līdz 6. septembrim, ar sabiedrības aktīvu līdzdalību saziedotas teju 40 skolas somas, kas piepildītas ar dažādām kancelejas precēm –– […]

Latvijas Universitātes studenti un personāls speciālā akcijā šķiros nolietoto elektrotehniku

17/09/2021

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļais punkts kopā ar Latvijas Universitāti īsteno šķirošanas akciju “Rudens ģenerāltīrīšana. Atbrīvo plauktus un atvilktnes!”. Akcijas laikā studenti, pedagogi un augstskolas darbinieki aicināti pārskatīt sev piederošo […]

Latvijas realitāte – teju 100 kilogrami nolietotas tehnikas vienā mājsaimniecībā

16/09/2021

Kopš šā gada marta Latvijā tiek īstenota nolietotās elektrotehnikas šķirošanas kampaņa “Viegla šķirošanās”. To rīko vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” kopā ar Latvijas Zaļo punktu un “Maxima Latvija” ar mērķi informēt sabiedrību par […]

SIA “Eco Baltia vide” piedāvātās atkritumu šķirošanas iespējas Aucē un tuvējos pagastos

03/09/2021

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide”, nodrošinot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Auces pilsētā, kā arī Bēnes, Īles, Lielauces, Ukru, Vecauces un Vītiņu pagastos, papildus piedāvā iedzīvotājiem arī dažādas atkritumu šķirošanas iespējas un citus pakalpojumus. Šobrīd […]

Lietojot ecobaltiavide.lv vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai saskaņā ar mūsu Sīkdatņu politiku.
Piekrītu