Jānis Aizbalts: Komersanti investē zaļā kursa virzienā – kādēļ pašvaldības pārkārtošanās ceļu drīkst ignorēt?

Tomēr pat tik regulētā jomā kā atkritumu apsaimniekošana pasūtītāji mēdz neievērot pat obligātās minimālās prasības, kas izriet no Eiropas Savienības regulējuma – te akmens arī Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lauciņā. SIA “Eco Baltia vide” ir vērsusies tiesā saistībā ar Bauskas novada pašvaldības rīkotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkumu, lūdzot apturēt IUB lēmuma atļaut pašvaldībai slēgt līgumu ar atklātā konkursa uzvarētāju – SIA “Vides serviss” darbību un atcelt šo lēmumu. Minētā pašvaldības uzņēmuma piedāvājums ir ne vien nepamatoti lēts, jo tajā nav ietvertas visas izmaksas, kas ir saistītas ar pakalpojuma sniegšanu, bet ir pārkāpta arī Eiropas Savienības direktīvas¹ prasība, kas Latvijā ir pārņemta Publisko iepirkumu likumā – tā ir spēkā jau no 2021. gada 14. septembra.

Jāievieš obligātas prasības: pašvaldības kropļo konkurenci

Jāuzteic tās pašvaldības, kas vispār rīko atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkumu konkursus – tās pārsvarā pārzina un ievēro normatīvo aktu prasības. Salaspils novada pašvaldība, piemēram, nesen organizētā iepirkuma nolikumā atbilstoši Publisko iepirkumu likumam noteikusi, ka atkritumu apsaimniekotājam jānodrošina, ka sadzīves atkritumu savākšanā tiek izmantoti vismaz astoņi procenti specializēto atkritumu apsaimniekošanas transportlīdzekļu, kuri atbilst “tīra autotransporta līdzekļa” definīcijai Publisko iepirkumu likuma izpratnē. Diemžēl daļa pašvaldību pakalpojumu sniegšanu uztic savām kapitālsabiedrībām bez konkursa, kropļojot konkurenci. Jāatzīmē, ka līdz 2030. gadam autotransporta sektorā jāsamazina SEG emisijas par 17%. Ir arī vietvaras, kuru rīcība, izsludinot publiskos iepirkumus atkritumu apsaimniekošanas jomā, liecina par nevēlēšanos sekmēt klimata un ilgtspējas politikas mērķu sasniegšanu. “Zaļā” transporta noteikumu atkritumu apsaimniekošanā neievērošana novērojama virknē pašvaldību, t.sk. Bauskas, Aizkraukles, Dobeles, Jēkabpils un Olaines novadā. Katrs publiskais iepirkums, kurā uzvar pretendents, kas nevar nodrošināt “zaļu” transportu, ir Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts saistību pārkāpums.

Atkritumu apsaimniekošanas nozares lielākie komersanti – Eco Baltia vide, Clean R, ZAAO (lai gan pašvaldību kapitālsabiedrība) – mērķtiecīgi paplašina savu autoparku ar videi draudzīgiem atkritumu savākšanas transportlīdzekļiem. Ja visas pašvaldību kapitālsabiedrības piekoptu līdzīgu pieeju, nevis saimniekotu pa vecam, un pasūtītāji organizētu zaļo publisko iepirkumu, augsto mērķu sasniegšana neraisītu bažas.

Tādējādi rodas arī nevienlīdzīga situācija. Kamēr daļa tirgus dalībnieku iegulda apjomīgus resursus, lai pielāgotos Eiropas Savienības kopīgiem un Latvijas nacionālajiem klimata mērķiem (atjaunojot autoparkus, investējot atjaunīgās enerģijas attīstībā, izmantojot ilgtspējīgus, pārstrādātus un atkārtojami izmantojamus resursus), pārējie gūst konkurences priekšrocības tajos pašvaldību iepirkumos, kuros nav ievērotas likuma prasības, zaļā iepirkuma komponentes ir maz vai nav vispār. Plānojam vērsties pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Valsts kontroles, lai tās savas kompetences ietvaros vērtētu iespējamos pārkāpumus no publisko personu puses.

Uzskatu, ka ir pienācis brīdis, lai pārskatītu preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums. Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem jābūt starp tām.

Nenomaldīties no zaļā kursa

Jau 2021. gadā apstiprināts VARAM sagatavotais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam, un tas paredz apjomīgu pārkārtošanos vairākos nozarei un sabiedrībai būtiskos aspektos, tai skaitā atkritumu apsaimniekošanas institucionālajā attīstībā. Plāna ietvaros izstrādāti rīcības virzieni, lai sasniegtu izvirzītos vides politikas mērķus atkritumu rašanās samazināšanā, atkritumu dalītā vākšanā un pārstrādē, kā arī atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā. Piedāvātie rīcības virzieni atbilst Eiropas Savienības Zaļā kursa uzstādījumiem.

Zaļais kurss ir arī jaunās valdības prioritāšu sarakstā. Sagaidāms, ka Ministru kabinets aktīvāk virzīsies klimata mērķu sasniegšanas virzienā, jo to neizpilde būtu kauna traips Latvijas starptautisko partneru, īpaši Eiropas Savienības acīs. Latvijai ir jāiet uz priekšu, nevis jāriņķo pa apli, lai ieviestu gudras pārmaiņas ilgtspējas veicināšanai. Jo ātrāk pielāgosimies, jo kļūsim konkurētspējīgāki, attīstot tautsaimniecību.

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/1161 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu.