aizvērt
open menu
Par mums
Jaunumi
Blogs
Pakalpojumi
Klientiem
Karjera
Kontakti
facebook
Kā zaļa domāšana un atkritumu šķirošana var uzlabot Tavu ikdienu?

Kā zaļa domāšana un atkritumu šķirošana var uzlabot Tavu ikdienu?

28/02/2019

Katrs Latvijas iedzīvotājs gada laikā „saražo” apmēram 430 kg atkritumu. Lai gan Latvija neatrodas atkritumu šķirošanas teicamnieku saraksta augšpusē, statistika rāda, ka pēdējo gadu laikā atkritumu šķirošana ir pieaugusi. Cilvēki arvien vairāk novērtē ieguvumus, ko sniedz zaļais dzīvesveids. Vai Tu zini, kā atkritumu šķirošana var uzlabot arī Tavu ikdienu?

Kādēļ šķirot? Atkritumu šķirošana un tās ietekme uz vidi

Atkritumu šķirošana daudzās Eiropas valstīs ir labi attīstīta un pašsaprotama ikdienas sastāvdaļa. Piemēram, Šveicē vai Vācijā par atkritumu nešķirošanu var nākties samaksāt ievērojamu naudas sodu. Taču, kādēļ ir tik svarīgi šķirot atkritumus?

Globālas vides problēmas un to cēloņi

Ik dienas planēta piedzīvo jaunus izaicinājumus, kas pieprasa no tās arvien jaunus resursus. Pateicoties cilvēku pārpopulācijai, palielinās ne tikai mežu izciršana, un dzīvnieku un augu izzušana, bet arī gaisa, augsnes un ūdens piesārņojums.

Vides problēmām ir atšķirīgi sociāli un ekonomiski cēloņi. Piemēram, gaisa piesārņojumu un ilgtermiņā bīstamās klimata pārmaiņas veicina intensīva rūpnieciskā ražošana, kā arī transporta kustība, dažādu dzīvnieku sugu izzušanu pastiprina nepieciešamība pēc dabā atrodamiem izejmateriāliem utt.

 Taču cilvēces saražotie atkritumi – arvien pieaugošā preču patēriņa rezultāts – ir viens no svarīgākajiem globālā un lokālā vides piesārņojuma elementiem.

Foto: Shutterstock.com

Kur paliek atkritumi?

Nešķirotie atkritumi pēc izmešanas nekur nepazūd – tie joprojām atrodas uz planētas. Tādās vietās, kā:

  • atkritumu poligonos. Izmestās mantas izgāztuvēs var pavadīt vairākus simtus gadu, aizņemot vietu, veicinot piesārņojumu un nonāvējot dzīvniekus, kas pārtikas meklējumos mēdz apēst vai sapīties plastmasas iepakojumā;
  • tuvējā apkārtnē. Bezatbildīgi apsaimniekoti atkritumi var savu dzīvi beigt arī mežos, laukos un pļavās (kurš gan nav redzējis grāvmalē izmestu vecu sadzīves tehniku, piemēram, ledusskapi vai atpūtnieku atstātās skārdenes) vai tikt sadedzināti, tādējādi veicinot gaisa piesārņojumu (dedzinot plastmasas atkritumus izplatās veselībai kaitīgā tvana gāzi u.c. vielas);
  • ūdenstilpnēs. Atkritumi, kas nonākuši ūdenstilpnes nodara lielu ļaunumu ekosistēmai. Piemēram, Klusajā okeāna gadu gaitā ir izveidojusies milzīga atkritumu sala, kas sastāv lielākoties no plastmasas iepakojuma un aizņem līdz pat 0,8 % no kopējās okeāna teritorijas. Plastmasa bioloģiski nenoārdās, tās mikrodaļiņas nonāk zivju un citu jūras iemītnieku, un līdz ar tiem, arī cilvēku barības ķēdē, atstājot sekas uz veselību.

Kā atkritumu šķirošana var palīdzēt?

Atkritumu šķirošana ir labākais veids, kā samazināt poligonos esošo atkritumu daudzumu. Šķirotie atkritumi tiek nogādāti uz pārstrādes rūpnīcām, un pārstrādes rezultātā iegūst izejmateriālus (piemēram, granulas), jaunu noderīgu lietu ražošanai. Latvijā arī ir rūpnīcas, kurās pārstrādā tādus atkritumus, kā piemēram, plastmasas pudele. PET (dzērienu) pudeles tiek pārstrādātas vienīgajā PET pudeļu pārstrādes rūpnīcā PET Baltija, Jelgavā, savukārt cietākas plastmasas pudeles (tādas kā vējstiklu kanniņas, sadzīves ķīmijas līdzekļu un šampūna pudeles) tiek pārstrādātas Nordic Plast pārstrādes rūpnīcā Olainē. No sašķirotā plastmasa iepakojuma var saražot, piemēram:

  • rotaļlietas;
  • lietussargus;
  • apģērbu;
  • somas;
  • paklājus;
  • mēbeles,
  • būvniecībai nepieciešamās izejvielas un materiālus.

Šo lietu ražošana rada jaunas darba vietas, kā arī ietaupa vērtīgos dabas resursus.

Šķirot var arī pārējo iepakojumu – tīras stikla pudeles un burkas, tīru un saplacinātu kartona un papīra iepakojumu un citu makulatūru, kā arī videi kaitīgās un cilvēkiem bīstamās nolietotās baterijas un tehniku.

Šķirojot atkritumus, Tu vari būt drošs, ka Tava iniciatīva ir palīdzējusi gan citiem cilvēkiem, gan planētai! Uzzini vairāk par to, kā un kāpēc šķirot Latvijas Zaļais punkts mājaslapā vai arī seko Vislatvijas Šķiratlona treneres Viktorijas noderīgajiem padomiem Facebook lapā.

Foto: Latvijas Zaļais punkts

Personīgie atkritumu šķirošanas ieguvumi – dzīvesveida pārmaiņas

Zaļa domāšana un atkritumu šķirošana nes pozitīvas pārmaiņas ne tikai apkārtējā vidē, bet personīgajā dzīvē. Vides aktīvistu prātus jau sen ir nodarbinājuši tādi jautājumi, kā klimata pārmaiņas, dzīvnieku aizsardzība, atbildīga atkritumu apsaimniekošana u.c. svarīgi jautājumi. Taču pēdējo gadu laikā īpašu popularitāti ir ieguvušas arī tādas uz dzīves kvalitātes uzlabošanu vērstas sociālās kustības kā:

Minimālisms

Šīs kustības pamatā ir uzskats, ka cilvēka dzīve kļūst vienkāršāka, ja tajā ļauj „ienākt” tikai tām lietām, kas sniedz kādu pievienoto vērtību.

 Minimālisti iestājas pret patēriņu tikai patēriņa pēc un cenšas iegādāties kvalitatīvas lietas, kas kalpos tiem ilgu laiku. Tas atvieglo gan ikdienas soli (piemēram, mājokļa uzkopšanu), gan pazemina pieprasījumu pēc jaunu lietu ražošanas, vienlaikus ļaujot ietaupīt naudu un samazināt mājsaimniecības atkritumu daudzumu.

Veģetārisms un vegānisms

Veģetārieši no savas ēdienkartes izslēdz gaļu un zivis, vegāni – visus dzīvnieku izcelsmes produktus.

Lai gan apsvērumi, kādēļ cilvēki pievēršas šim dzīvesveidam var būt dažādi (piemēram, veselība, jaunu recepšu meklējumi vai dzīvnieku labturības jautājumi), gaļas produktu izslēgšana no ēdienkartes atstāj pozitīvu ietekmi ne tikai uz maciņu, bet arī apkārtējo vidi. Atteikšanās no gaļas samazina, piemēram, industriālās lopkopības pastiprinātās klimata pārmaiņas.

Foto: Pixabay.com / silviarita

Zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveids

Šī sociāli atbildīgā kustība iestājas par praktisku un taupīgu iegādāto lietu atkārtotu izmantošanu, cenšoties šķirot atkritumus un samazināt izsviesto mantu daudzumu līdz minimumam.

Zero waste piekritēji dod priekšroku produktiem, kas iegādājami bez iepakojuma, kā arī ikdienā cenšas samazināt cilvēka radīto ietekmi uz apkārtējo vidi.

Šīs kustības pamatā ir mērķis justies veselīgāk, laimīgāk, ietaupīt laiku un naudu, kā arī dzīvot saskaņā ar saviem principiem – vai tā būtu dabas aizsardzība, vai ētiski jautājumi. Vai Tu zini, kas darāms, lai, domājot par dabu, uzlabotu arī savas dzīves kvalitāti?

 

5 praktiski padomi, kā dzīvot dabai draudzīgāk

Vides apsaimniekošanas uzņēmums Eco Baltia vide sadarbībā ar Latvijas Zaļais punkts ir apkopojis noderīgākos bezatkritumu un dabai draudzīga dzīvesveida piekritēju ieteikumus zaļākai ikdienai:

1. Iegādājies preces bez iepakojuma

Taupi naudu un dodies iepirkties, līdzi ņemot savus traukus:

  • pudeles un burkas piena produktiem;
  • auduma maisiņus dārzeņiem;
  • kārbas beramajai pārtikai.

Preces bez iepakojuma atradīsi gan tirgū, gan, piemēram, Straupes piena produktu veikalos, kā arī specializētajos Rīgas beziepakojuma veikalos – Zeroveikals, Burka un Turza.

Foto: Shutterstock.com

2. Investē daudzreiz izmantojamās lietās

Nomaini ikdienā nepieciešamos vienreizlietojamos priekšmetus pret atkārtoti izmantojamiem. Piemēram:

  • izmanto auduma iepirkumu maisiņu plastmasas maisiņa vietā;
  • vienreizlietojamo dzērienu salmiņu vietā izvēlies no alumīnija ražotos;
  • atsakies no plastmasas galda piederumiem un aizstāj tos ar līdzi paņemamiem koka vai cita materiāla piederumiem;
  • produktu ietīšanai paredzēto pārtikas plēvi nomaini ar bišu vaska drāniņām;
  • iegādājies atkārtoti lietojamu krūzi, termosu vai ūdens pudeli dzērieniem, kad esi ceļā;
  • aizstāj trauku švammes ar sagrieztiem veciem dvieļiem vai no bioloģiski noārdāma materiāla veidotām birstītēm utt.

3. Radi lietas pats

Vai mēdz satraukties par dažādu produktu sastāvu? Internetā pieejams ne mazums pamācību, kā mājas apstākļos pagatavot tos pašam. Apgūsti kā gatavot, piemēram:

  • dezodorantu;
  • ziepes;
  • zobu pastu;
  • mājokļa tīrīšanas līdzekļus;
  • sveces utt.

Varbūt ir vērts pat apmeklēt kādu meistarklasi klātienē?

Foto: Shutterstock.com

4. Sniedz mantām otro iespēju

Pirms ko izmest, padomā, varbūt vari to izmantot atkārtoti? Iespējams, no vecajiem t-krekliem sanāks lupatu deķis, bet no stikla pudeles – svečturis?

Restartējot vecās lietas ir iespējams iegūt ne tikai interesantus interjera priekšmetus, bet arī laimēt vērtīgas balvas. Līdz 11.februārim skolēni var pieteikties konkursam Zaļais restarts II, uzzini vairāk ŠEIT.

Vai zināji, ka tekstila industrija videi nodarītā kaitējuma ziņā ieņem otro vietu aiz naftas industrijas? Kad iespējams, iepērcies lietotu mantu un apģērbu veikalos! Tādējādi samazināsi pieprasījumu pēc jaunu preču ražošanas.

5. Šķiro atkritumus

Atkritumu šķirošana ir neatņemama zaļa un mūsdienīga dzīvesveida sastāvdaļa – šķirojot papīru, stiklu, plastmasu u.c. materiālus, Tu palīdzi radīt noderīgas lietas, kuras citādi būtu jāražo no nulles, tērējot jaunus dabas resursus. Seko līdzi Šķirtalona treneres Viktorijas padomiem, kā trenēt presīti un iesildīt roku mešanā saitē Facebook un pievienojies Vislatvijas Šķiratlona izlasei.

 

Vairāk informācijas, kā veicama pareiza atkritumu šķirošana, meklē Latvijas Zaļais punkts interneta vietnē! Savukārt pieteikt šķiroto atkritumu konteinerus vari sazinoties ar Eco Baltia vide Klientu apkalpošanas centru. Iedvesmojies un piesaki atkritumu šķirošanu savās mājās jau šodien!

 

Lietojot ecobaltiavide.lv vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai saskaņā ar mūsu Privātuma politiku.
Piekrītu