Kopš maija “Stikla šķiratlonā” sašķirotas jau 220,6 tonnas stikla taras; vidēji viena dalībnieka stikla taras uzkrājums – 372 kg
Kopš maija, kad vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu un veikaliem “top!” sāka Vislatvijas akciju, lai no privātpersonām to dzīvesvietās savāktu uzkrāto un nevajadzīgo stikla taru, sašķirotas jau 220,5 tonnas vecu pudeļu un burku. Kopumā “Stikla šķiratlons” viesojies jau 593 Latvijas mājsaimniecībās. Vidējais katra dalībnieka stikla taras “uzkrājums” ir 372 kilogrami. Kopumā “Stikla šķiratlonam” pieteikušās jau 33 pašvaldības, no kurām 27 akcija jau noslēgusies.
“Sākotnēji, domājot par “Stikla šķiratlona” rīkošanu, plānojām aptvert aptuveni 20 Latvijas pašvaldības. Taču novadu un arī to iedzīvotāju atsaucība ir bijusi ļoti liela, kas apliecina, ka šāda akcija ir nepieciešama un vajadzīga. Mājsaimniecību stikla taras uzkrājums nereti ir tik liels, ka pašiem nogādāt šo apjomu līdz šķirošanas konteineriem ir apgrūtinoši. Īpaši to novērtē reģionu viensētu iedzīvotāji, kuriem tas tiešām ir būtisks atbalsts, lai videi draudzīgā veidā atbrīvotos no gadu gadiem krātām burkām un pudelēm. Arī nākamgad plānojam līdzīgu akciju, taču, iespējams, vairs nevāksim stiklu, bet gan nolietojušos un vairs nederīgu elektroniku,” norāda SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
“Stikla šķiratlonā” maijā un jūnija tika savāktas 60,75 tonnas, jūlijā 46,96 tonnas, bet augustā 112,85 tonnas stikla taras. Vislielākais daudzums stikla taras kopš akcijas sākuma tika sašķirots Kuldīgas novadā – 32,16 tonnas. Otrajā vietā pēc nodotā stikla apjomā pašlaik ir Saldus novads ar 30,2 tonnām stikla taras, bet trešajā vietā Madonas novads ar 25,58 tonnām savāktā stikla. Katrā novadā tiek noteikti arī stikla taras uzkrājuma rekordisti. Vislielāko daudzumu – 1,5 tonnas – , līdz šim akcijas laikā sašķirojos Guntis no Siguldas novada. Otro lielāko stikla taras apjomu (1,38 tonnas) nodeva Inta no Saldus rajona Zirņu pagasta, bet trešais lielākais apjoms,1,25 tonnas stikla, tika nodots Riebiņu novadā, to sagādāja Klavdija.
Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis: “Stikla šķiratlons” vēl turpinās, bet jau esošie rezultāti rāda, ka iedzīvotāju sašķirotais burku un pudeļu apjoms būs pietiekami iespaidīgs. Turklāt šie rezultāti liecina par ļoti būtisku tendenci – izlietotās taras krāšanas problēma Latvijā ir aktuāla, jo cilvēkiem, īpaši lauku reģionos, to nav kur likt. Tāpēc ir jāturpina attīstīt iedzīvotājiem pieejama un ērta šķirošanas infrastruktūra, lai dabai draudzīgā un likumīgā veidā izlietoto iepakojumu varētu šķirot uzreiz saprātīgā tuvumā dzīvesvietām. Tas jāņem vērā arī diskusijās par depozīta sistēmas ieviešanu, jo jau šobrīd cilvēkiem ir problemātiski nokļūt līdz šķirošanas konteineriem, bet automātu pārklājums būs vēl mazāks. Turklāt tie esošajā Saeimas piedāvājumā problēmu risinās tikai daļēji, jo, piemēram, burkas, kas veido lielāko apjomu stikla taras uzkrājumā, tāpat būs jānogādā šķirošanas konteineros vai turpinās veidot kultūrslāni pagrabos un šķūnīšos.”
Vislatvijas “Stikla šķiratlonā” pieteikties tika aicināta ikviena pašvaldība un šo iespēju izmantojušas jau 33. No tām 27 pašvaldībās akcija ir noslēgsies, bet tā turpinās Auces, Alsungas, Preiļu, Viesītes, Mālpils un Ventspils novados. Tiklīdz pašvaldība pieteikusi dalību Vislatvijas “Stikla šķiratlonā” un ir izsludināts pieteikšanās sākums, iedzīvotāji aicināti savākt mājās visas izlietotās, vecās un nevajadzīgās burkas un pudeles un pieteikt savu adresi, stikla taras savākšanai. Stikla taras izvešanas laikā katra pieteiktā adrese tiks automātiski reģistrēta dalībai loterijā, kuras laikā katrā pašvaldībā tiek izlozētas veikalu “top!” dāvanas 20 eiro vērtībā. Savukārt dāvanu karti 30 eiro vērtībā saņem akcijas dalībnieks, kurš sašķiro visvairāk stikla pudeļu un burku (kg).
Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) izvirzītajiem mērķiem Latvijai tāpat kā citām ES valstīm līdz 2020. gadam ir jāsavāc un jānodod pārstrādei 68% no Latvijā novietotā stikla. Nereti stikla savākšanas konteineru trūkuma dēļ stikls nonāk kopējos sadzīves atkritumu konteineros, kas apgrūtina to atlasīšanu un nodošanu atkārtotai pārstrādei. Tāpēc SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar AS “Latvijas Zaļais punkts” piedāvā pašvaldībām iespēju pieteikties bez maksas stikla šķirošanas konteineriem, kā arī piedāvā alternatīvus centralizētus risinājumus, lai pārstrādei derīgie atkritumi nenogultu šķūnīšos, netiktu aprakti kopā ar sadzīves atkritumiem un nenonāktu mežos vai grāvmalās.
“Eco Baltia” grupas uzņēmums “Eco Baltia vide” personu apvienības sastāvā turpmākos piecus gadus nodrošinās transporta būvju ikdienas uzturēšanu Rīgā
Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” Rīgas domes izsludinātajā atklātajā konkursā par “Transporta būvju ikdienas uzturēšanu no 2024.gada līdz 2029.gadam” ieguvis […]
Oktobrī Babītes un Salas pagastā notiks elektrotehnikas un lielgabarīta atkritumu nodošanas akcija
17. un 18. oktobrī vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” aicina Babītes un Salas pagastu iedzīvotājus piedalīties nolietoto elektroiekārtu, lielgabarīta un sadzīvē radušos bīstamo atkritumu bezmaksas nodošanas akcijā. Iedzīvotāji aicināti līdz 14. oktobra plkst. […]
Izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas maksā SIA “Eco Baltia vide” apsaimniekotajos reģionos no 2024. gada 1. oktobra
Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” informē par plānotajām un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) apstiprinātajām SIA “Liepājas RAS” tarifa izmaiņām, kas paredz izmaiņas sadzīves atkritumu, lielgabarīta, būvniecības un bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu maksā […]
“Eco Baltia vide” Līgatnes rehabilitācijas centram ziedojusi šogad atklātajā elektrotehnikas remontdarbnīcā salabotās elektropreces
Lai veicinātu elektropreču ilgtspējīgu izmantošanu, vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” šā gada februārī atklāja elektrotehnikas remontdarbnīcu “LAB!“. Tajā līdz šim salabotas jau vairāk nekā 500 dažāda veida elektroierīces, kuras iedzīvotāji nodevuši speciālajos šķirošanas punktos. […]