No laba nodoma līdz ieradumam: pieci faktori, kas mudina šķirot atkritumus

Atkritumu šķirošanas iespējas Latvijā jau ir plaši pieejamas – konteineri izvietoti gan pie privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, gan publiskās vietās. Tas, vai izlietotais iepakojums, stikla tara un cita veida atkritumi nonāks pareizajā konteinerā, lielā mērā atkarīgs no katra izvēles. Lai šķirošana kļūtu par ikdienas paradumu, nozīme ir arī saprotamiem noteikumiem, taustāmam ieguvumam un apkārtējo piemēram. Vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļais punkts” izceļ piecus faktorus, kas palīdz labam nodomam pārtapt regulārā rīcībā.

1. Ērtums: konteineri jau ir tuvumā – atliek tos izmantot

Jo mazāk papildu pūļu prasa šķirošana, jo lielāka iespēja, ka tā kļūs par ierastu rīcību. Latvijā šis priekšnosacījums jau lielā mērā ir izpildīts: šķirošanas konteineri pieejami pie privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, kā arī publiskajā telpā, un infrastruktūra turpina paplašināties. Līdzīgi kā citviet Eiropā, materiālu savākšana tiek organizēta pēc iespējas tuvāk mājsaimniecībām, tāpēc šķirošana vairs neprasa papildu laiku. Vairumā gadījumu atliek vien izdarīt izvēli un sākt šķirot.

Ja tomēr pie nama šķirošanas konteineru vēl nav, vēlams sazināties ar nama pārvaldnieku vai atkritumu apsaimniekotāju, noskaidrot konkrētajā adresē pieejamās iespējas un pieteikt nepieciešamos konteinerus. Nereti tieši iedzīvotāju iniciatīva ir viss, kas vajadzīgs.

2. Finansiāls ieguvums: šķirošana atmaksājas

Vides ieguvumi parasti ir ilgtermiņa un ikdienā grūti pamanāmi, turpretī ietaupījums ir daudz konkrētāks stimuls. Atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ir tieši saistītas ar radīto atkritumu daudzumu. Jo vairāk pārstrādei derīgu materiālu tiek nošķirots, jo mazāk atkritumu nonāk nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā un jo mazākas ir ar to apsaimniekošanu saistītās izmaksas.

Pareizi sašķirota vieglā iepakojuma jeb plastmasas, papīra, metāla iepakojuma, kā arī stikla taras savākšana iedzīvotājiem tiek nodrošināta bez maksas. Tāpat bez maksas var nodot arī tekstilizstrādājumus, elektrotehniku, baterijas un daudzas citas lietas, kas mēdz uzkrāties mājās un darbavietā. Arī bioloģisko atkritumu šķirošana ir izdevīga, jo to apsaimniekošanas maksa ir zemāka nekā nešķirotajiem sadzīves atkritumiem.

3. Ieradums: sākt pamazām un nebaidīties kļūdīties

Viens no biežākajiem klupšanas akmeņiem ir vēlme jau no pirmās dienas visu darīt nevainojami. Taču paradumi veidojas pakāpeniski – atkārtojot vienu un to pašu darbību līdzīgā situācijā, tā ar laiku prasa arvien mazāk apzinātas piepūles.

Jaunu paradumu visvieglāk nostiprināt, ja to piesaista jau esošai ikdienas rutīnai – piemēram, brīdim, kad tiek sakārtota virtuve vai iznesti atkritumi. Tāpat nav jācenšas uzreiz aptvert visas atkritumu grupas: daudz noturīgāks rezultāts ir tad, ja sāk ar vienu un pārējās pievieno pakāpeniski.

No šķirošanas nevajadzētu atteikties arī tad, ja reizēm rodas šaubas vai gadās kļūda – noteikumi patiesībā ir vienkārši. Iepakojuma konteinerā drīkst izmest visu, kas kalpojis kā iepakojums precei, pārtikas produktam vai dzērienam, savukārt stikla taras konteinerā paredzētas tikai stikla pudeles un burkas.

Ir atkritumi, kurus vērts apņemties šķirot arī drošības apsvērumu dēļ. Tās ir baterijas, elektroniskās cigaretes un elektropreces. Ierīcēs esošās baterijas, nonākot nepareizā konteinerā, vēlāk atkritumu mašīnā vai šķirošanas rūpnīcā var aizdegties un izraisīt ugunsgrēku. Tāpēc šīs lietas vienmēr jānodod tām paredzētajās savākšanas vietās – tirdzniecības vietās izvietotajās šķirošanas kastēs vai šķiroto atkritumu laukumos.

4. Apkārtējo piemērs: šķirošana kā sociālā norma

Cilvēku rīcību ietekmē ne tikai personiskā pārliecība, bet arī tas, ko dara apkārtējie. Ja šķiro ģimene, kaimiņi un kolēģi, šāda rīcība arī pašam šķiet pašsaprotamāka.

Latvijas dati uzskatāmi parāda, cik strauji var mainīties sabiedrības paradumi. Pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma SKDS veiktās aptaujas liecina, ka 2011. gadā sadzīves atkritumus šķiroja 34% iedzīvotāju, 2020. gadā – jau 60%, bet 2024. gadā – 79%.

Šāda dinamika rāda, ka paradumu maiņu veicina ne tikai infrastruktūra un informācija, bet arī sociālais piemērs. Jo vairāk cilvēku šķiro, jo stiprāks kļūst priekšstats, ka tā ir normāla un sagaidāma rīcība. Tieši normas maiņa ir būtiska, jo ilgtermiņā paradumi nostiprinās visefektīvāk tad, ja tos atbalsta ne tikai individuāla motivācija, bet arī apkārtējā vide.

5. Vienotas piktogrammas visā ES

Pat vistuvāk mājai novietots konteiners nepalīdzēs, ja pie tā jāstāv un jāmin, kur izmest konkrēto atkritumu. Tāpēc visā Eiropas Savienībā pakāpeniski tiek ieviests vienots atkritumu konteineru marķējums, un Latvija ir viena no valstīm, kas to dara jau tagad. “Eco Baltia vide” jaunās piktogrammu uzlīmes soli pa solim izvieto uz konteineriem savos apsaimniekošanas reģionos.

Piktogrammu sistēma ieviesta, lai padarītu atkritumu šķirošanu ērtāku, neskatoties no atrašanās vietas. Proti, šobrīd arī Latvijas reģionos dažādu atkritumu apsaimniekotāju krāsu marķējums uz konteineriem mēdz atšķirties, nereti raisot mulsumu. Piktogrammu sistēmas mērķis ir kliedēt šīs šaubas, jo turpmāk nebūs jāpaļaujas uz konteinera krāsu, bet gan uz attiecīgo informatīvo uzlīmi. Turklāt sistēma būs vienota visā Eiropas Savienībā, tā kliedējot šaubas arī ārpus Latvijas robežām. Skaidras norādes īpaši noder brīdī, kad šķirošanas paradums vēl tikai veidojas, jo mazāk šaubu nozīmē mazāk kļūdu. Savukārt jo retāk konteinerā nonāk tam neparedzēti atkritumi, jo tīrāki ir sašķirotie materiāli un jo efektīvāk tos iespējams pārstrādāt.

Vieglākais, ar ko sākt – iepakojums

Tiem, kuri šķirot vēl tikai sāk, vislabākais pirmais solis ir plastmasas, papīra un metāla iepakojuma šķirošana. To visu var izmest vienā konteinerā, kas parasti atrodas turpat blakus sadzīves atkritumu konteineram, tāpēc nekur tālu nav jādodas. Iepakojumam jābūt tukšam un bez ēdiena vai dzērienu atliekām, taču perfekti izmazgāt to nav nepieciešams. Iepakojumu nepieciešams saplacināt, lai konteinerā aizņemtu mazāk vietas.

Kad iepakojuma šķirošana kļuvusi pašsaprotama, tai bez lielas piepūles var pievienot stikla, bioloģisko atkritumu, tekstila un citu atkritumu grupu šķirošanu. Informācija par  tuvākajām šķirošanas vietām pieejama vietnē skiroviegli.lv.