aizvērt
open menu
facebook
No septembra iedzīvotāji savu lieko apģērbu varēs šķirot jau 60 vietās Latvijā

No septembra iedzīvotāji savu lieko apģērbu varēs šķirot jau 60 vietās Latvijā

Veicinot tekstila materiālu otrreizējo apriti Latvijā,  vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu kopš pagājušā gada Rīgā un Pierīgā izvietojuši 20 publiski pieejamus šķirošanas konteinerus iedzīvotāju nevajadzīgajiem apģērbiem, apaviem un mājas tekstilam. Paplašinot tekstila šķirošanas vietu pārklājumu, šā gada septembrī skaitu plānots palielināt līdz 60 konteineriem, kas būs pieejami jau plašākā Latvijas mērogā – Rīgā, Ogrē, Ādažos un citviet Pierīgā, kā arī daudzviet Vidzemē.

Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis: “Tekstila izstrādājumi vidē un sadzīves atkritumos rada tikpat bīstamu piesārņojumu kā cita veida atkritumi, jo tie visbiežāk tiek ražoti no sintētiskām šķiedrām. Aptaujas liecina, ka 35 % iedzīvotāju savu lieko apģērbu izmet atkritumos, taču vienlaikus pētījumi parāda, ka apģērba patēriņš sabiedrībā tikai pieaug. Līdz ar to jau šobrīd poligonos no kopējā noglabātā atkritumu apjoma tekstils ir 3-5%. Eiropas Savienība noteikusi, ka dalībvalstīm tekstils atsevišķi no citiem atkritumu veidiem būs jāvāc vēlākais no 2025.gada. Taču pēc mūsu tekstila šķirošanas pilotprojekta rezultātiem secinājām, ka ar mērķtiecīgu pieeju un pārdomātu sadarbību starp valsts un privāto sektoru Latvijā tekstila šķirošanas sistēmu ir visas iespējas izveidot ātrāk – no 2022.gada.”

Kopš pagājušā gada septembra 20 tekstila šķirošanas konteineri iedzīvotājiem ir pieejami Rīgā, Salaspilī, Ādažos un Piņķos. Līdz septembra vidum Rīgā un vairākās Pierīgas pašvaldībās, kā arī sadarbībā ar Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” – Siguldā, sadarbībā ar “ZAAO” – Cēsīs un Valmierā  – tiks uzstādīti vēl 20 specializētie konteineri. Tāpat sadarbībā ar uzņēmumu “ZAAO” nevajadzīgajam apģērbam paredzētās šķirošanas tvertnes tiks novietotas arī uzņēmuma 20 EKO laukumos, kas atrodas dažādās pilsētās Vidzemes reģionā.  Tādējādi kopējais tekstila šķirošanas vietu skaits tiks paplašināts jau līdz 60 vietām. Informācija par tekstila šķirošanas konteineru atrašanās vietām pieejama www.zalais.lv sadaļā “Kur izmest?”.

SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Iedzīvotāju atsaucība šķirot tekstilu ir ļoti liela – ja tiek nodrošināta iespēja to darīt, cilvēki to ļoti labprāt izmanto. Pagājušajā gadā īstenotajā pilotprojektā iedzīvotāji vien pus gada laikā mūsu konteineros Rīgā un Pierīgā sašķiroja 108 tonnas apģērbu un apavu, tādējādi samazinot poligonos nonākušā tekstila apjomu. Mērķtiecīgi turpinot iesākto darbu pie tekstila šķirošanas attīstības valstī, varam vēl vairāk samazināt tekstila radīto negatīvo ietekmi uz vidi, panākt savlaicīgu ES prasību izpildi, kā arī nodrošināt tīru, sakoptu un ilgtspējīgu apkārtējo vidi.”

Tekstila šķirošanas konteineros iedzīvotāji aicināti ievietot savus nevajadzīgos apģērbus, apavus un mājas tekstilu – palagus, galdautus u.c. Lai veicinātu tekstila nonākšanu atkārtotā apritē, šķirošanas konteineros nedrīkst izmest ar sadzīves ķīmijām, motoreļļām sasmērētu, kā arī mitru, pelējušu apģērbu, kas var sabojāt pārstrādei derīgo materiālu. Tāpat tekstila šķirošanas tvertnēs nevajadzētu izmest saplēstu apģērbu jeb audumu atliekas.

 

AS „Latvijas Zaļais punkts” ir dibināts 2000.gada 11.janvārī un ir pieredzes bagātākā ražotāju atbildības organizācija Latvijā. Latvijas Zaļais punkts kopš darbības pirmsākumiem rūpējas par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. Kopš 2006.gada Latvijas Zaļais punkts ir atbildīgs arī par nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu. 

SIA “Eco Baltia vide” ir vides apsaimniekošanas uzņēmums, kas nodrošina atkritumu apsaimniekošanas,  uzkopšanas un ceļu uzturēšanas pakalpojumus, otrreizējo izejvielu šķirošanu un tirdzniecību, kā arī riepu pārstrādi. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 300 darbinieki. SIA „Eco Baltia vide” ir daļa „Eco Baltia grupas”, kas ir apgrozījuma ziņā lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijas valstīs, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no savākšanas līdz pārstrādei.

Saistītie raksti

Atkritumu apsaimniekotāji un mākslas studenti aicina domāt zaļi arī kapos

08/05/2025

Lai veicinātu atbildīgu attieksmi pret vidi un pievērstu sabiedrības uzmanību kapos radīto atkritumu šķirošanas nozīmei, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi “LAUTUS VIDE”, “CleanR” un “Eco Baltia vide” apvienojušies kopīgā vides izglītības iniciatīvā kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas […]

Jūnijā Mārupes pilsētā un pagastā notiks trīs dienu elektrotehnikas un lielgabarīta atkritumu nodošanas akcija

07/05/2025

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” aicina klientus Mārupes pilsētā un pagastā līdz 5. jūnijam pieteikties nolietoto elektroiekārtu, lielgabarīta un sadzīvē radušos bīstamo atkritumu bezmaksas nodošanai. Atkritumu savākšana tiks organizēta 11., 12. un 13 […]

Izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas maksā Pļaviņu pilsētā, Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastā no 2025. gada 1. jūnija

07/05/2025

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” informē par plānotajām un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) apstiprinātajām SIA “Vidusdaugavas SPAAO” sadzīves atkritumu tarifa izmaiņām poligonā “Dziļā vāda”, kas paredz izmaiņas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu maksā […]

Martā akcijas laikā Mārupes pilsētas un pagasta iedzīvotāji pārstrādei nodevuši 40,62 tonnas dažāda veida atkritumu

06/05/2025

Trīs dienu izbraukuma akcijā Mārupes pilsētā un Mārupes pagastā martā no iedzīvotājiem savāktas 40,62 tonnas dažāda veida atkritumu. Akciju organizēja vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide”, piedāvājot uzņēmuma klientiem bez maksas atbrīvoties no nederīgajām […]

Sīkdatņu iestatījumi

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus
šajā vietnē var tikt izmantotas analītiskās un mārketinga sīkdatnes. Lūdzu atzīmējiet savu izvēli.

Obligāti nepieciešamās sīkdatnes
Analītiskās sīkdatnes
Mārketinga sīkdatnes
Sīkdatņu iestatījumi