Plastmasas pudele var pārdzīvot tevi: atgādina, kāpēc šķirošanai ir nozīme

Ikdienā iepakojums šķiet pašsaprotama mūsu dzīves daļa – pārtikas plēve, dzēriena pudele, kartona kaste vai konservu bundža. Valsts vides dienesta dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā radīti vairāk nekā 230 tūkstoši tonnu izlietotā iepakojuma. No tā aptuveni 39,5 tūkstoši tonnu bija dažāda veida plastmasa, 76,9 tūkstoši tonnu – papīrs un kartons, 8,7 tūkstoši tonnu – metāls, bet ap 3,7 tūkstošiem tonnu dažāda veida kompozīta iepakojums. Katram no šiem materiāliem ir atšķirīgs pārstrādes ceļš un ietekme uz vidi. “Latvijas Zaļais punkts” un “Eco Baltia vide”, sākot kampaņu “Neticamā atkritumu pārdzimšana”, atgādina: iepakojums nav atkritumi, ja tie nonāk pareizajā vietā – šķirošanas konteinerā vai citā tam paredzētā nodošanas punktā.

Iepakojuma šķirošana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā iedzīvotāji var iesaistīties aprites ekonomikā. Vienlaikus tā ir arī sabiedriski nozīmīga tēma, jo iepakojuma apjoms ietekmē atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, pārstrādes nozares efektivitāti, dabas resursu patēriņu un vides piesārņojumu.

Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2035. gadam jāpanāk, ka poligonos tiek noglabāti ne vairāk kā 10 % no kopējā gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma. Jo kvalitatīvāk iepakojums tiek sašķirots, jo lielāka iespēja, ka tas nenonāks poligonā vai dabā, bet kļūs par izejvielu jaunu produktu ražošanai.

“Bieži vien cilvēki domā: tā taču ir tikai viena pudele, taču iepakojums nav tikai patērētāja ikdienas izvēle vai atkritumu apsaimniekotāja atbildība – tā ir būtiska daļa no ražotāju atbildības sistēmas, kurā katram posmam ir sava loma. Ražotāji un tirgotāji, laižot iepakojumu tirgū, iesaistās sistēmā, kas nodrošina tā savākšanu, šķirošanu un pārstrādi, savukārt iedzīvotāju pareiza rīcība palīdz šai sistēmai strādāt efektīvi. Jo kvalitatīvāk iepakojums tiek sašķirots, jo mazāk resursu nonāk poligonā un jo vairāk materiālu iespējams atgriezt ekonomikā kā otrreizējās izejvielas. Tāpēc viena plastmasas pudele, kartona kaste vai metāla bundža nav sīkums – tā ir daļa no plašākas aprites ekonomikas ķēdes, kurā pareizi sakārtota sistēma palīdz samazināt vides slodzi un vienlaikus rada vērtību tautsaimniecībai,” norāda Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” valdes loceklis.

Brīdī, kad iepakojums tiek izmests dabā, tas nepazūd – tas tikai sāk savu ilgstošo ietekmi uz vidi. Dažādi materiāli sadalās ļoti atšķirīgā laikā: papīra iepakojums dabā var sadalīties dažu nedēļu vai mēnešu laikā, metāla bundža – vairāku desmitu gadu laikā, bet plastmasas pudele vai maisiņš dabā saglabāsies pat vairākus simtus gadu. Stikla iepakojums vidē var saglabāties mūžīgi. Tas nozīmē, ka nepareizi izmests iepakojums var ietekmēt ne tikai šodienas vidi, bet arī nākamās paaudzes. Dabā vai nešķirotajos atkritumos izmests iepakojums zaudē savu vērtību vai kļūst par piesārņojumu, kas apdraud augsni, ūdeņus, dzīvniekus un cilvēku dzīves vidi.

Iepakojuma nozīmi īpaši skaidri parāda piesārņojums vidē. Kampaņas “Mana jūra” 2025. gada monitoringa dati liecina, ka Latvijas piekrastes pludmalēs vidēji katros 100 metros tiek atrastas 306 atkritumu vienības. No šo kopējā atkritumu daudzuma 77,6% veido dažādi plastmasas izstrādājumi un polimēru materiāli, tostarp izsmēķi, bet viens no biežāk atrastajiem atkritumu veidiem (12,3 %) ir no plastmasas ražots pārtikas iepakojums.

Viens konteiners, dažādi iepakojuma materiāli
Vieglā iepakojuma konteineri paredzēti plastmasas, papīra un metāla iepakojumam bez ēdienu, dzērienu vai citu vielu pārpalikumiem:

• Pareizi sašķirota plastmasa kļūst par jaunu izejvielu jaunu produktu ražošanai, piemēram, plēvēm, maisiem, kastēm vai sintētiskajai šķiedrai. Plastmasu, atkarībā no tās veida, iespējams pārstrādāt līdz pat 30 reizēm.
• Metāla iepakojums – skārdenes, konservu kārbas vai metāla vāciņi – bieži šķiet maznozīmīgs, taču tas ir pārstrādei derīgs materiāls, turklāt, atkarībā no metāla veida, to var pārstrādāt daudzkārt. No pārstrādāta metāla ražo plašu ikdienas un rūpniecisko preču klāstu, sākot no iepakojuma materiāliem līdz pat būvmateriāliem, automobiļu un citām detaļām.
• Papīrs un kartons ir bieži sastopams iepakojuma materiāls, tomēr tos nevar pārstrādāt bezgalīgi – aptuveni pēc 5 līdz 7 pārstrādes reizēm papīra šķiedras kļūst pārāk īsas jaunu materiālu ražošanai.

“Latvijas Zaļais punkts” un “Eco Baltia vide” kampaņā “Neticamā atkritumu pārdzimšana” vērš uzmanību uz iepakojuma apriti pārstrādē un pēc tās, mudinot iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties atkritumu šķirošanā. Kampaņas koncepts veidots renesanses stilā, tā uzsverot atkritumu aprites ciklu. Kampaņas mērķis ir kliedēt sabiedrībā iesakņojušos mītus un šaubas par materiālu pārstrādi – vai sašķirotais tiešām tiek pārstrādāts, vai atkritumu mašīnā viss netiek sajaukts kopā un vai individuālajai rīcībai ir nozīme.

Plašāku informāciju par šķirošanas iespējām savā dzīvesvietā, tuvākajiem konteineriem, šķirošanas laukumiem un konkrētajā reģionā pieņemtajiem atkritumu veidiem iedzīvotāji var meklēt “Latvijas Zaļā punkta” mājaslapas sadaļā “Kur šķirot”.