SIA “Eco Baltia vide” nodrošina ilgtermiņa sadarbību lauksaimniecības iepakojuma savākšanai no saimniecībām bez maksas
Kā liecina biedrības “Zemnieku saeima” kopā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļo punktu veiktā aptauja, 69% lauksaimnieku jau šobrīd šķiro izlietoto lauksaimniecības iepakojumu, tostarp dažāda veida plēvi, plastmasas kanniņas un lielmaisus. Tomēr liela daļa saimnieku dažādu apsvērumu dēļ to nedara, ko tostarp skaidro ar trūkumiem kopējā šķirošanas sistēmā. Lai iepakojuma nodošanu lauksaimniekiem padarītu ērtāku, SIA “Eco Baltia vide” piedāvā iespēju slēgt sadarbības līgumu, tādējādi veicinot pēc lauku darbiem uzkrāto plastmasas materiālu savākšanu no lauku saimniecībām visā Latvijā bez maksas vai par nelielu piemaksu no uzņēmuma puses.
Kā skaidro SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts, Latvijā problēmas ar lauksaimniecības iepakojuma savākšanu sākās 2018.gadā, kad tika slēgts Ķīnas tirgus nepārstrādātajam plastmasas iepakojumam. Tas sadārdzināja šī iepakojuma apsaimniekošanas procesu, kā rezultātā daudzi komersanti nolēma šo pakalpojumu vairs nesniegt vai piedāvāt tikai par maksu. “Tas atsaucās uz lauksaimniekiem, jo iespējas nodot nevajadzīgo iepakojumu pārstrādei būtiski saruka, taču, kā parāda arī aptaujas dati, saimnieki tomēr šķirot vēlas. Šo gadu laikā esam strādājuši, lai nodrošinātu lauksaimniecības iepakojuma savākšanas pakalpojuma nepārtrauktību, un šobrīd jau fokusējamies uz tā pieejamību visā Latvijā. Redzam, ka rindas uz pakalpojumu aktīvajā lauksaimniecības sezonā ir lielākas, tāpēc kā risinājumu esam sākuši piedāvāt ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Tas palīdzēs nodrošināt ātrāku un efektīvāku saimniecību apkalpošanu, vienlaikus ļaujot veiksmīgāk plānot nepieciešamās papildu investīcijas pakalpojuma operatīvākai nodrošināšanai arī tālākos Latvijas reģionos,” skaidro J.Aizbalts.
Kā liecina veiktās lauksaimnieku aptaujas dati, 76% respondentu lauksaimniecībā izlietoto iepakojumu visērtāk būtu nodot tieši atkritumu apsaimniekotājam, kurš to savāc no saimniecības. Vēlmi slēgt ilgtermiņa līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju izrādīja 79% aptaujāto, kas liecina par to, ka saimnieki ir gatavi kopā meklēt ērtākos veidus, kā atbrīvoties no iepakojuma, lai tas nonāktu pārstrādē. Savukārt, atbildot uz jautājumu par samaksas piemērošanu, 67% respondentu norādīja, ka tas nav nepieciešams vai nav būtiski, vēl 34% teikuši, ka paši būtu gatavi par pakalpojumu piemaksāt.
“Aptauja parāda, ka lauksaimnieku lielākā raize ir iespējas atbrīvoties no lauksaimniecībā izlietotā iepakojuma un tas nav saistīts ar finansiālajiem aspektiem. Tāpēc šobrīd svarīgākais būtu veidot apziņu, ka viss pēc lauku darbiem radītais iepakojums tiks vienmēr savākts un ka tas tiks īstenots konkrētā termiņā. Mūsuprāt, līgumu slēgšana ir viens no risinājumiem, kā to panākt. Pirmkārt, tas apsaimniekotājam uzliek par pienākumu izpildīt līgumā atrunātās prasības, otrkārt, lauksaimniekiem rada garantiju, ka pēc aktīvās sezonas nebūs atkal jāmeklē, ko ar izlietoto iepakojumu darīt tālāk,” pauž J. Aizbalts, piebilstot, ka ilgtermiņa sadarbība var būt arī pamats tam, ka par lielāka apjoma nodoto lauksaimniecības iepakojumu var tikt piemērota arī samaksa, kas tomēr kādam arīdzan var būt kā motivējošs faktors iepakojumu sākt šķirot un nodot pārstrādei.
SIA “Eco Baltia vide” lauksaimniecības iepakojuma savākšanas pakalpojumu nodrošina visā Latvijā, pēc izvēles piedāvājot slēgt arī ilgtermiņa sadarbības līgumu par tā ērtāku apsaimniekošanu. Minimālais apjoms, kas tiek savākts no saimniecības vienā reizē ir vismaz 5 kubikmetri. Ja minētais daudzums vienā saimniecībā netiek uzkrāts, lauksaimnieki aicināti sazināties ar tuvējām saimniecībām par iespēju iepakojumu uzkrāt vienuviet, kur tas tiks savākts pēc pieprasījuma. Pakalpojumam, kā arī līgumu slēgšanai saimnieki var pieteikties, zvanot pa tel. 8717 vai rakstot uz e-pastu [email protected].
Tāpat uzņēmums atgādina, ka izlietoto lauksaimniecības iepakojumu var nogādāt arī uz kādu no SIA “Eco Baltia vide” atkritumu šķirošanas filiālēm, kas atrodas Madonā, Bauskā, Daugavpilī, Liepājā, Saldū, Aizkrauklē un Rumbulā. Plašāka informācija par to pieejama ŠEIT.
Visu lauksaimnieku nodoto iepakojumu SIA “Eco Baltia vide” nogādā pārstrādē, kas tiek īstenota arī Latvijā, vienā no AS “Eco Baltia” rūpnīcām “Nordic Plast”, Olainē. Savukārt lauksaimnieki par nodoto iepakojumu pēc nepieciešamības saņem Valsts vides dienestam paredzēto apliecinājumu par vides aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas prasībām atbilstošu lauksaimniecības iepakojuma apsaimniekošanu.
SIA “Eco Baltia vide” klientu apkalpošanas centru un atkritumu šķirošanas laukumu darbalaiks Jāņos
Informējam par izmaiņām SIA “Eco Baltia vide” klientu apkalpošanas centru un atkritumu šķirošanas laukumu darbalaikā Jāņu laikā. Klientu apkalpošanas un zvanu centru darbalaiks 22. jūnijā: Brīvības gatvē 289, Rīgā plkst. 9.00–12.00 un 13.00–15.00 Klientu apkalpošanas […]
Baterijas, e-cigaretes un elektrotehnika atkritumos var kļūt par ugunsgrēka cēloni
Nepareizi izmestas baterijas, e-cigaretes un nolietota elektrotehnika, tostarp arī bērnu mīkstās rotaļlietas ar baterijām, var radīt nopietnus drošības riskus – izraisīt aizdegšanos atkritumu konteineros un specializētajā transportā, ugunsgrēkus šķirošanas rūpnīcās, kā arī veicināt vides piesārņojumu […]
“Eco Baltia vide” Pierīgā uzsāk konteineru marķējuma nomaiņu – kas jāzina iedzīvotājiem
Jūnijā vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” Ādažu, Mārupes un Salaspils novadā uzsāks atkritumu konteineru marķējuma plānveidīgu nomaiņu, uz esošajiem konteineriem pakāpeniski izvietojot jaunās uzlīmes ar piktogrammām. Jaunais marķējums tiek ieviests, lai atkritumu šķirošana […]
Katrs desmitais dzīvnieku patversmes “Ulubele” iemītnieks saņem ziedojumā no lietotiem apģērbiem tapušas dzīvnieku gultas
Ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu “Eco Baltia vide” dzīvnieku patversmei “Ulubele” ziedojuši 33 dzīvnieku gultiņas, kas tapušas no lietota tekstila. Gultiņas izgatavotas meistarklasēs, kurās interesenti praktiski apguva […]
Rīga