Trešās dienas kotletes virtuvē? 6 vienkārši paradumi, kā samazināt pārtikas atkritumus

Bioloģisko atkritumu šķirošana Latvijā arvien biežāk kļūst par ikdienas paradumu, taču vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” atgādina, ka vislabākie atkritumi ir tie, kas nemaz nerodas. Tāpēc vēl pirms pārtikas atlikumi nonāk bioloģisko atkritumu konteinerā, būtiski ir padomāt, kā novērst derīgas pārtikas izmešanu. Tas palīdz ietaupīt naudu, samazināt darba apjomu virtuvē, mazināt nepatīkamas smakas konteineros un vienlaikus saudzēt vidi.

Bioloģisko atkritumu apsaimniekošana Latvijā ir aktuāla ne tikai vides perspektīvā, bet arī ikdienas izmaksu kontekstā. Klimata un enerģētikas ministrijas publicētie dati* liecina, ka 2024. gadā Latvijā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu, vidēji 144 kilogrami uz vienu iedzīvotāju gadā. Vienlaikus no 2024. gada Latvijā ir jānodrošina pārtikas un bioloģisko atkritumu šķirošana, izmantojot brūnos konteinerus vai kompostējot piemājas teritorijās.

“Labākie BIO atkritumi ir tie, kas nemaz nerodas. Taču tas nenozīmē, ka mājsaimniecībās varam pilnībā izvairīties no bioloģiskajiem atkritumiem. Mizas, olu čaumalas, kafijas un tējas biezumi radīsies arī ļoti atbildīgā virtuvē. Tieši tāpēc svarīga ir secība: vispirms plānot pirkumus un maltītes tā, lai pēc iespējas mazāk derīgas pārtikas nonāktu atkritumos. Savukārt to, ko novērst nevar, šķirot pareizi,” norāda Andris Ziemelis, SIA “Eco Baltia vide” valdes loceklis.

“Eco Baltia vide” apkopojis sešus viegli ieviešamus paradumus, kas palīdz mājās samazināt pārtikas atkritumus.

1. Ēdienreižu plānošana nav svētku projekts
   Lai samazinātu pārtikas atkritumus, nav nepieciešamas sarežģītas tabulas vai ideāls nedēļas plāns. Pietiek pirms iepirkšanās pārskatīt ledusskapi, saldētavu un virtuves plauktus. Pat aptuvens plāns tuvākajām dienām palīdz nepirkt produktus “katram gadījumam”, kas paliek neizmantoti. Īpaši tas attiecas uz tādiem svaigiem produktiem kā zaļumi, zivis, piena produkti. Tie visbiežāk tiek iegādāti ar labu nodomu, bet bez skaidra plāna ātri nonāk atkritumos. Teju katram ir pieredze, cik ātri avokado pārvēršas negaršīgā masā.
2. Vēderi nav bezizmēra
   Liels katls zupas vai mērces šķiet praktisks risinājums, taču ne vienmēr ģimene ēd vienu un to pašu ēdienu trīs dienas pēc kārtas. Pirms gatavošanas vērts sev pajautāt: vai šo ēdienu tiešām ēdīsim arī parīt? Vai kāds no ģimenes ņems to līdzi pusdienās? Ja atbilde nav pārliecinoša, labāk gatavot atbilstoši reālajiem ģimenes paradumiem.
3. Kārtīgs ledusskapis = pārskatām ledusskapis
   Viens no vienkāršākajiem paradumiem ir pēc iepirkšanās jaunos produktus likt ledusskapja vai plaukta aizmugurē, bet tos, kas jāapēd vispirms, novietot priekšplānā. Tas palīdz nepazaudēt jogurtu aiz tikko iegādātām sviesta paciņām, neatstāt dārzeņus atvilktnes dziļumā un laikus pamanīt produktus, kuru derīguma termiņš tuvojas beigām. Labi strādā arī atsevišķa zona ledusskapī, ku salikt pārtiku, kas jāizmanto tuvākajās dienās.
4. Saldētava ir pārtikas “pauzes poga”
   Saldēšana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā neizmest pārtiku, ko nepaspēsiet apēst. Var saldēt maizi, ogas, zaļumus, buljonu, mērces, zupas, gatavu ēdienu porcijas, gaļu un citus produktus. Īpaši praktiski ir saldēt ēdienu mazās porcijās, jo tā to vēlāk var ātri izmantot maltītei. Svarīgi saldēt laikus, nevis brīdī, kad produktam tuvojas lietošanas termiņa beigas. Vēlams arī uz iepakojuma uzrakstīt sasaldēšanas datumu, lai vieglāk orientēties arī saldētavā.
5. Ārpus mājas ēšanas paradumi
   Pārtikas atkritumi rodas ne tikai mājās, bet arī kafejnīcās un restorānos. Lai no tiem izvairītos, desertu labāk pasūtīt pēc pamatēdiena, nevis uzreiz. Pirms pasūtīšanas var pavaicāt viesmīlim, cik liela ir porcija, vai ēdienā ir produkts, ko neēdat, un lūgt to nelikt klāt. Ja porcija tomēr izrādās par lielu, pārpalikumu var palūgt iesaiņot līdzņemšanai. Tā ir saprātīga rīcība, kas ļauj samazināt izmestu pārtiku un vienlaikus iegūt vēl vienu maltīti.
6. Ar bērniem: iesaistīties, nevis moralizēt
   Ģimenēs pārtikas atkritumi bieži rodas no bērnu neapēstām porcijām. Praktiskāk ir uzlikt mazāku porciju un piedāvāt papildinājumu, nevis uzreiz piepildīt bērna šķīvi ar ēdienu. Tāpat vērts interesēties, ko bērns patiešām ēd skolā vai bērnudārzā. Vai pusdienas garšo? Vai bērns apēd silto ēdienu vai ēd tikai maizi? Vai ir produkti, kas regulāri netiek apēsti? Šai sarunai nevajadzētu būt kā pārmetumam, bet ar mērķi izzināt bērna ēšanas paradumus, lai bērns saņemtu pilnvērtīgu uzturu. Ja atvase regulāri neapēd skolas pusdienas vai mājās sagatavoto ēdienu, iespējams, jāmeklē iespējas izvēlēties ko citu vai mainīt līdzņemamās maltītes saturu. Tas pats attiecas uz mājām, jo bērnu iesaiste ēdienkartes plānošanā un pusdienu kārbiņas sagatavošanā bieži palīdz samazināt neapēsto

Ko darīt ar BIO atkritumiem, kas rodas neizbēgami
Pat tad, ja pārtiku plānojam rūpīgi, daļa bioloģisko atkritumu radīsies vienmēr. Tāpēc svarīgi tos šķirot pareizi. “Eco Baltia vide” atgādina, ka BIO konteinerā drīkst nonākt virtuves pārtikas atkritumi un ēdiena atliekas bez iepakojuma, dārzeņu un augļu atkritumi, tējas un kafijas biezumi, riekstu un olu čaumalas, kā arī citi atbilstoši bioloģiskie atkritumi. Svarīgi atcerēties, ka BIO konteinerā nedrīkst mest šķidros atkritumus, piemēram, pienu, kefīru, jogurtu, ievārījumus un eļļas, kā arī plastmasas maisus un iepakojumu.

* Pārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk tie rodas mājsaimniecībās | Klimata un enerģētikas ministrija