Ugunskristības Rīgas atkritumu apsaimniekošanā jeb katram sava miskaste vissvarīgākā

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs

Nu jau nedaudz ilgāk kā nedēļu Rīgā sākusi darboties jauna sistēma atkritumu apsaimniekošanā. Neskatoties uz pandēmijas ierobežojumiem, kas radīja izaicinājumus arī līgumu pārslēgšanai, par teju 80% no galvaspilsētas atkritumiem uz 20. maiju bija noslēgti līgumi. Tas ir patiešām ļoti labs rādītājs. Par to jāpateicas arī Rīgas domei, jo tik augstu mērķi pie līgumu pārslēgšanas izdodas sasniegt vien retos novados, īpaši, ja mainās atkritumu operators.

Vienlaikus katram laikus nenoslēgtam līgumam pretī ir lielāka vai mazāka miskaste, un itin bieži vērojams, ka Rīgā līgumus nav pārslēguši pat daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji, kuriem atkritumu izvešana nepieciešama katru dienu un vairākiem konteineriem uzreiz. Turklāt katram otrajam “pēdējā brīža” līgumslēdzējam viņa izpratnē “jau vakar” pienācās vieta maršrutā, prioritāte ir vislielākā un viņa miskaste – vissvarīgākā, kas savukārt kavē pakalpojumu sniegšanu tiem klientiem, kuriem līgumi bija noslēgti laikus, jo maršrutēšanas sistēmā nepārtraukti tiek veiktas izmaiņas un iekļautas jaunas adreses. Tāpēc, lai arī kopumā Rīgā sistēmas maiņa noritējusi bez lieliem starpgadījumiem un ir nodrošināta atkritumu izvešanas nepārtrauktība, neizbēgami veidojas situācijas, ka galvaspilsētas ielās var manīt pa kādam piepildītam konteineram, kas vēl gaida izvešanu.

Protams, saprotama ir arī to iedzīvotāju reakcija, neapmierinātība un apjukums, kuri kādu iemeslu dēļ ir attapušies pie pilnas miskastes, īpaši situācijās, ja līgums noslēgts un grafikā norādītajā dienā kāda iemesla dēļ konteiners tomēr nav iztukšots. Un skaidrs, ka neizvesta miskaste nav smaržīgs ceriņu krūms, pie kura saulainā pavasara dienā priecēt acis. Taču tas, ko nereti piemirstam vai varbūt līdz galam neizprotam, ka šobrīd Rīgā tiešām notiek sistēmas kapitālais remonts un tā tiek būvēta teju no jauna. Turklāt šīs pārmaiņas ir visaptverošas, attiecas uz visiem uzreiz un prasa pielāgošanos un izpratni arī no pašiem atkritumu radītājiem.

Nenoliedzami, un to arī atzīstam, atkritumu operatori šajos jaunajos apstākļos pieļauj kļūdas, klientu centri klientu pieprasījumus apstrādā ilgāk, nekā ierasts, zvanu centrāles ir “karstas” un veidojas gaidītāju rindas, bet šoferi un krāvēji, apkalpojot pilnīgi jaunos objektus mēdz sajaukt konteinerus vai adreses. Taču varu pilnīgi droši apgalvot, ka neviens no operatoriem tīšām un ar nodomu neatstāj savus klientus ar pilniem atkritumu konteineriem. Ticiet mums, arī mēs par katru neizvestu konteineri nepriecājamies, bet gan operatīvi meklējam risinājumu, lai to izdarītu iespējami ātrāk.

Mēs, SIA “Eco Baltia vide”, veicām trīs mēnešu maratonu, lai sagatavotos darbam saskaņā ar jaunajiem nosacījumiem, lai būtu noslēgti vismaz 80% līgumu, lai visas brigādes būtu gatavas, lai būtu iegādāti nepieciešamie konteineru tūkstoši un mēs varētu sākt darbu no 20. maija. Es patiešām esmu lepns par kolēģu veikumu šajā sagatavošanās procesā un arī par intensīvo un atbildīgo darbu tagad, kad jaunā sistēma piedzīvo ugunskristības. Mēs esam operatīvi piesaistījuši papildu resursus zvanu centrā, atbildes uz klientu e-pastiem tiek sniegtas arī ārpus darba laika un brīvdienās, jauni papildspēki sākuši darbu konteineru piegādes dienestā un loģistikā. Jā, esam dzirdējuši arī pārmetumus, ka ar šādu situāciju bija jārēķinās un jau laikus jāsagatavojas. Mēs to arī darījām ļoti intensīvā procesā ar mazāk nekā trīs mēnešu laika termiņu! Taču ikviens no mums mācās, tikai darot, nevis plānojot un domājot, kā to darīt. Lai arī cik labi būtu plāni, tikai reālais darbs jaunos apstākļos ir tas, kas palīdz “izķert” kļūdas un tās labot.

Mūsu darbs pirmajā nedēļā gan rāda, ka esam spējuši nodrošināt pakalpojumu laikā tūkstošiem klientu, no kuriem 90% mums ir pilnīgi jauni un ar kuriem iepriekš neesam strādājuši. Varu ar pārliecību solīt, ka Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā jau tuvāko nedēļu laikā sadarbībā ar klientiem sakārtosim maršrutus un grafikus tā, lai viss noritētu raiti un mēs varētu ar pilnu jaudu ķerties klāt arī uzlabojumiem atkritumu šķirošanā, veidojot jaunus publiskos punktus un piedāvājot individuālos šķirošanas konteinerus privātmājām, ko daļa piesaka jau šobrīd. Pozitīvās pārmaiņas atkritumu apsaimniekošanā Rīgā vēl ir ceļā, un varbūt visi iedzīvotāji tās vēl neizjūt. Taču tās būs. Pakāpeniski attīstot šķirošanas infrastruktūru Rīgā, pozitīvus rezultātus redzēsim arī valsts mērogā, izraujoties no pēdējām rindām Eiropas Savienībā atkritumu šķirošanā un pārstrādē. Katras reformas sākumā ir apjukums, vēlme atgriezties pie vecā un ierastā, taču labāk lēns progress nekā ilgstoša stagnācija. Arī atkritumu apsaimniekošanā, šķirošanā un pārstrādē.