aizvērt
open menu
facebook
Uzņēmēji un jomas eksperti: darba tirgus piedzīvo krīzi

Uzņēmēji un jomas eksperti: darba tirgus piedzīvo krīzi

Statistika ir nepielūdzama – katru gadu darba tirgu pamet par aptuveni trešdaļu vairāk cilvēku, nekā tajā ienāk*. Katrs trešais uzņēmums Latvijā atzīst darbaroku nepietiekamību. Lai to pārvarētu, 58% Latvijas uzņēmumu īsteno aktivitātes darbinieku labsajūtas, apmierinātības, motivācijas un lojalitātes veicināšanai, liecina AS “Eco Baltia” un sabiedriskās domas pētījumu centra “Norstat” veiktā uzņēmēju pētījuma rezultāti**. 17. aprīlī pasākumā “Darbaspēka trūkums: globāla problēma – lokāli risinājumi” kopā sanāca uzņēmēji un nozares eksperti, lai dalītos pieredzē, kādus pasākums nepieciešams ieviest valstī ar mērķi mazināt darbaspēka deficītu un tā radītos izaicinājumus. Pasākumā piedalījās arī “Eco Baltia vide” kā grupas “Eco Baltia” uzņēmums.

 39% aptaujāto Latvijas uzņēmumu nav ieviesuši darbinieku labbūtības aktivitātes, no kuriem 24% kā iemeslu norādīja resursu trūkumu, bet 5% – neuzskata labbūtības veicinošus pasākumus kā efektīvus. 3% aptaujāto uzņēmumu neīsteno labbūtības aktivitātes, bet nākotnē plāno to darīt. Tie uzņēmumi, kas ir ieviesuši kādu no labsajūtas, apmierinātības, motivācijas un lojalitātes veicināšanas programmām, visbiežāk uzņēmuma iekšienē praktizē elastīgu darba laiku (68%), izmaksā darbiniekiem algas mainīgo daļu vai veic cita veida piemaksas (65%), kā arī piedāvā izvēlēties papildu brīvdienu (56%).

Budžets, ko uzņēmumi velta labbūtības programmām, ir vidēji 7041,6 eiro gadā. Vien daži uzņēmumi labbūtības aktivitātēm velta vairāk nekā 100 000 eiro gadā. Likumsakarīgi, ka uzņēmuma kapacitāte ir noteicoša labbūtības pasākumu budžeta izvēlē (64%), taču daļa uzņēmumu seko līdzi arī darbinieku vēlmēm, veicot ikgadējos darbinieku apmierinātības mērījumus (20%).

Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs uzsver:

“Arvien lielāka nozīme karjeras ilgtspējībā ir darbinieka emocionālajam komfortam. Kā rāda stastistika, pēdējo sešu gadu laikā darba nespējas lapu skaits uz vienu nodarbināto ir pieaudzis par divām dienām. Tas tikai parāda, ka darba ņēmēju loks noveco, un ar to arvien vairāk būs jāstrādā gan valsts mērogā, pilnveidojot veselības aprūpes sistēmu, gan katram darba devējam, cenšoties piesaistīt darbiniekus. Tāpēc nāksies arvien rūpēties par to, lai darbiniekiem nodrošinātu emocionālu komfortu, empātiski atbalstītu dažādu sadzīvisku problēmu risināšanā un vairotu labbūtību. Tas var ietvert dažādās aktivitātes – elastīgu darba laiku, piemaksas vai papildu brīvdienas atbilstoši paveiktā darba apjomam, kvalitātei vai darbinieka stāžam, apmaksātas pusdienas, optikas pakalpojumus, iespēju darbiniekam veselības apdrošināšanā iekļaut ģimenes locekļus, iemaksas 3. līmeņa pensiju fondos utt.”

Par to, kā labbūtības programma spēj samazināt uzņēmuma rotāciju stāstīja “Eco Baltia” Personāla nodaļas vadītāja Jolanta Jansone: “Pat “Eco Baltia” kā vadošais uzņēmums savā nozarē saskaras ar darbapsēka trūkumu un kompetenču neatbilstību. Izglītība Latvijā ir ļoti teorētiska, un darba devējam nākas ieguldīt daudz laika un resursu, lai cilvēkus apmācītu un pārkvalificētu. Liela kadru mainība ražošanas pozīcijās liek katru reizi paterēt šos resursus un mazina efektivitāti. Arī ārvalstu investori norāda, ka Latvijā ir steigšus jārisina darbaspēka pieejamības un kvalitātes attīstības jautājumi. Tāpēc “Eco Baltia” veic lielus ieguldījumus darba vides uzlabošanā – pērn tas bija vairāk nekā 1 milj. EUR, procesu automatizācijā, atvieglojot rutīnas darbu, darbinieku apmācībās un kvalifikācijas celšanā, mūžizglītības atbalsta pasākumos, vadītāju kompetenču pilnveidošanā utt. Mums ir izdevies atsevišķās pozīcijās samazināt kadru mainību pat par 50%, savukārt gada rotācijas rādītāju par 10,5%. Efektivitātes celšana vienmēr ir bijis viens no mūsu biznesa stūrakmeņiem, un ar šogad ieviesto Uzvarētāju kultūru vēlamies panākt, lai ikviens darbinieks saprot, ka jebkādi, pat mazi, uzlabojumi ikdienā dod lielu pienesumu ilgtermiņā.”

“Konkurence par darbaspēku tikai saasināsies. No vienas puses, Latvijā ir vēsturiski zemākais bezdarba līmenis, bet vienlaikus trūkst darbaroku. Visā pasaulē ir nepieciešami darbinieki. Vācija jau paziņojusi, ka tai līdz 2035. gadam vajadzēs papildu 7 miljonus darbinieku. Sabiedrība noveco, darbinieku skaits vecumā virs 50 gadiem līdz 2050. gadam sasniegs 45% no visiem nodarbinātajiem.  Tas viss ir jāņem vērā, bet tas arī dod virkni iespēju, kā radoši pieiet šai problēmai un paaugstināt Latvijas starptautisko konkurētspēju,” atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspara Gorkšs. Viņš norādīja – ir jābalstās uz datiem, bet tie nedrīkst būt tikai vēsturiski, ir nepieciešama spēja prognozēt nākotni un sasaistīt datus ar reālajām Latvijas vajadzībām darba tirgū, tāpēc ir vajadzīga daudz ciešāka izglītības, darba devēju un politikas veidotāju sadarbība. Savukārt darba devējiem ir jāveido pievilcīga darba vide, lai ieinteresētu un noturētu labākos jaunos, ambiciozos darbiniekus, kuri šobrīd izveļas veidot karjeru ārzemēs.

Noslēdzot pieredzes stāstu ciklu, Ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktore Indra Leonova norādīja uz vairākiem būtiskiem nacionāla mēroga jaunievedumiem, piemēram, Cilvēkkapitāla stratēģiju, kas paredz gan labāku līdzsvaru starp akadēmiskajām un profesionālajām kompetencēm, piesaistot vairāk interesentu STEM profesijām un zinātnēm, gan ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita palielināšanu, atgriežot darba tirgū tos iedzīvotājus, kuri dažādu iemeslu dēļ šobrīd nestrādā. “Mūsu mērķis ir līdz 2027. gadam palielināt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu līdz 72,5%. To būtu iespējams panākt, piesaistot darba tirgum dažādas iedzīvotāju grupas, kas šobrīd tajā aktīvi neiesaistās: seniorus 64–74 gadu vecumā, jauniešus, kuri nestrādā un nemācās, darba nespējas lapas saņēmējus, vecākus bērnu kopšanas atvaļinājumā, cilvēkus ar īpašām vajadzībām, ilgstošos bezdarbniekus, studentus un ārvalstu studentus, pirmspensijas vecuma cilvēkus, ēnu ekonomikas zonā strādājošos un citus. Potenciālās rezerves ir gana plašas. Protams, ne visus ir iespējams atgriezt darba tirgū, taču kopumā mēs šādi varētu iegūt ap 120 000 darbinieku. Tāpat jāapzinās, ka mums visiem nāksies darba tirgū uzkavēties ilgāk nekā iepriekšējām paaudzēm un visu laiku mācīties, lai saglabātu konkurētspēju. Pasaules dati rāda, ka vismaz 50% iedzīvotāju būs nepieciešama pārkvalificēšanās, un būs vajadzīga uzņēmēju un darba devēju iesaiste, lai apzinātu specifiskas prasmes un kompetences, kas būs aktuālas darba tirgū,” stāstīja Indra Leonova.

Kā sarunas gaitā vairākkārt norādīja eksperti, galvenie darbaspēka trūkuma iemesli ir sabiedrības novecošana, izglītības atrautība no reālā darba tirgus, nepietiekama izglītības kvalitāte un kompetences, atbilstošu mācībspēku deficīts, it sevišķi STEM nozarēs, kā arī milzīgā starptautiskā konkurence par darbaspēku, kas aizvilina labākos kadrus no Latvijas. Savukārt kā viens no efektīvākajiem risinājumiem atzīts ieguldījums darbiniekos, kas attiecīgi vairo uzņēmuma konkurētspēju. Arī 37% aptaujāto uzņēmumu plāno palielināt budžetu labbūtības aktivitātēm, jo saredz to lietderību un efektivitāti.

Saistītie raksti

Viesītē tiks izveidots pagaidu punkts nolietotas elektrotehnikas savākšanai

23/05/2024

Lai padarītu nolietotas elektrotehnikas nodošanu pieejamāku ikvienam Latvijas iedzīvotājam, vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” Jēkabpils novada Viesītē, Smilšu ielā 39b izveidos elektrotehnikas pieņemšanas pagaidu punktu. Uz elektrotehnikas nodošanas punktu, […]

24. maijā saīsināts darba laiks SIA “Eco Baltia vide” klientu centriem Pierīgā

23/05/2024

Informējam, ka 24. maijā tehnisku iemeslu dēļ SIA “Eco Baltia vide” klientu apkalpošanas centri Brīvības gatvē 289, Rīgā un Getliņu ielā 5, Rumbulā, strādās no plkst. 9.00 līdz 16.00. Rīgas un Pierīgas zvanu centrs strādās […]

Akcijas laikā Pļaviņu iedzīvotāji pārstrādei nodevuši 3,16 tonnas elektrotehnikas

22/05/2024

Lai veicinātu iespējas iedzīvotājiem ērtāk atbrīvoties no nolietotās elektrotehnikas, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” no 25. aprīļa rīta līdz 10. maijam aicināja Pļaviņu iedzīvotājus nogādāt elektrotehniku uz pagaidu […]

SIA “Eco Baltia vide” viesojas Mārupes novadā, lai izglītotu par atkritumu šķirošanu

16/05/2024

Lai izglītotu un ieinteresētu iedzīvotājus vides saudzēšanas un atkritumu šķirošanas jautājumos, SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu 2024. gada maijā viesojās Mārupes novadā. Uzņēmumu pārstāvji apmeklēja pirmskolas izglītības iestādi “Saimīte” Piņķos, kopumā […]

Sīkdatņu iestatījumi

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus
šajā vietnē var tikt izmantotas analītiskās un mārketinga sīkdatnes. Lūdzu atzīmējiet savu izvēli.

Obligāti nepieciešamās sīkdatnes
Analītiskās sīkdatnes
Mārketinga sīkdatnes
Sīkdatņu iestatījumi