Ziedot vai nodot konteinerā? Tekstila nodošana konteinerā dāvā otro dzīvi 98% materiāla

Tekstila dalītā vākšana Latvijā ir salīdzinoši jauns šķirošanas veids, turklāt apģērbu, kas pašam kļuvis lieks, pastāv iespēja arī ziedot. Kad apnikušo mēteli nodot ziedošanai un kad – šķirošanas konteinerā, un vai turpat vieta atradīsies arī caurajām zeķēm? Vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” norāda – šķirošanas konteineri ir efektīvākais risinājums, jo ļauj otrreizējā apritē nonākt gandrīz visam nodotajam materiālam: no pērn “Eco Baltia vide” konteineros nodotajām 1987 tonnām tekstila otra dzīve dota 98 % materiāla.

Nereti sabiedrībā valda dažādi mīti par to, kas notiek ar dalītās vākšanas konteineros nodotajiem tekstilizstrādājumiem. “Eco Baltia vide” skaidro: atkritumu apsaimniekotājs parasti nogādā savākto tekstilu partnerim, kas tālāk veic materiāla šķirošanu – daļa no konteineros savāktajiem tekstilmateriāliem mērķtiecīgi tiek ziedota, un otrreizējai lietošanai derīgais materiāls nonāk arī lietošanā cilvēkiem citās valstīs.

“Viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem ir sabiedrībā izplatītais mīts, ka tas, kas vēl labs, jāziedo, bet atkritumu apsaimniekotāju nodrošinātajos konteineros jāmet tekstila atkritumi. Taču tas ir nepareizi, jo tieši atkritumu apsaimniekotāju konteineros nodotais tekstils iegūs otro dzīvi. Latvijā ziedošanas kultūra nav augsti attīstīta, un nereti labdarībai nodoto nākas izmest atkritumos, jo tas bijis ļoti sliktas kvalitātes. Savukārt tekstila dalītās vākšanas konteinerus apsaimnieko sertificēts atkritumu apsaimniekošanas operators, kura darbības kontrolē atbildīgās institūcijas, vērtējot, kā šie materiāli tiek apsaimniekoti. Mūsu pieredze rāda, ka teju viss, kas nonāk tekstila dalītās vākšanas konteinerā, arī atrod otro dzīvi – otrreizējā apritē vai pārstrādē un tikai galējā variantā – atkritumos,” skaidro “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

No visiem dalītās vākšanas konteineriem aptuveni piektā daļa izvietoti pie tirdzniecības vietām, un tieši tos iedzīvotāji izmanto visbiežāk – aptuveni 40% no kopējā sašķirotā tekstilizstrādājumu apjoma nāk no konteineriem, kas izvietoti pie veikaliem. Viens no “Eco Baltia vide” partneriem ir veikalu tīkls “top!”, kas šogad plāno paplašināt konteineru pieejamību pie “top!” veikaliem vairākās Latvijas pilsētās.

“Nevajadzīgo tekstilizstrādājumu nodošana ir vērtīgs veids, kā palīdzēt videi, veicināt ilgtspējību un gūt personisku labumu. Tas palīdz samazināt atkritumu daudzumu un nodrošināt resursus tiem, kam tas nepieciešams, tādējādi radot ilgtspējīgāku nākotni. Ir svarīgi, ka iedzīvotājiem tiek dota iespēja šķirot nevajadzīgās lietas, tāpēc, domājot par ilgtspēju, mums ir prieks, ka sadarbībā ar “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļo punktu” Latvijas reģionos pie veikaliem “top!” ir izvietoti jau 11 tekstila konteineri, kuros iedzīvotāji var atstāt nevajadzīgo tekstilu, kam tālāk tiek dota iespēja dzīvot tālāku dzīvi,” stāsta veikalu tīkla “top!” valdes locekle Ilze Priedīte.

Savukārt, lai ziedošana būtu jēgpilna, jāzina tās mērķis un ziedojuma saņēmēja vajadzības. Tāpēc visgudrāk ir ziedot pēc pieprasījuma tieši to, kas vajadzīgs, lai neveidotu nevajadzīgu materiālu kaudzes. Jāņem arī vērā, ka tekstila pārstrādes iespējas ir ierobežotas un dārgas. “Latvijai tuvākā tekstila pārstrādes rūpnīca atrodas Somijā, taču ar mērķtiecīgu darbu mēs visi kopā to varam mainīt: tiklīdz visa sabiedrība gan Latvijā, gan Eiropā kopumā sāks aktīvāk šķirot tekstilu un pieaugs nodoto tekstilizstrādājumu apjomi, radīsies arī vairāk pārstrādes iespēju,” uzsver Jānis Aizbalts.

Lai mazinātu apģērba, apavu un mājas tekstila nonākšanu atkritumu poligonos, “Eco Baltia vide” kopā ar “Latvijas Zaļo punktu” kopš 2019. gada Latvijā izvietojis 283 sarkanas krāsas konteinerus tekstilizstrādājumu šķirošanai. Līdz šī gada beigām to skaitu plānots palielināt līdz 370, bet maijā un jūnijā “Eco Baltia vide” atgādina par nepieciešamību šķirot tekstilizstrādājumus, sadarbībā ar veikalu tīkliem “Rimi” un “top!” turpinot kampaņu “Stils–Tekstils”.

Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās aptuveni 200 gadu laikā. Tas nozīmē, ka ķīmiskās vielas ar laiku sāk izplatīties vidē, bet tekstils, kas nonāk atkritumu poligonā, kraujas grēdās tā vietā, lai nonāktu otrreizējā apritē vai tiktu pārstrādāts. Tieši tas notiek ar tekstilizstrādājumiem, kas tiek izmesti sadzīves atkritumos vai nodoti ziedošanai, bet kuru kvalitāte šim mērķim neatbilst. Katru gadu 3–5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido apģērbs, apavi, mājas tekstils un aksesuāri, kas izmesti sadzīves atkritumos. Arī dalītās vākšanas konteineros joprojām nonāk diezgan daudz tekstilizstrādājumu, kam patiešām ir vieta atkritumos. Tomēr sabiedrības izpratne kļūst arvien labāka un šķirošanas infrastruktūra – pieejamāka, par ko liecina fakts, ka 2020. gadā, uzsākot tekstila vākšanas attīstību Latvijā, otrreizējai lietošanai derīgi bija tikai 54 % no iedzīvotāju nodotā tekstila, bet 2023. gadā – jau 98 % no “Eco Baltia vide” konteineros nodotā materiāla.

“Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļais punkts” atgādina: specializētajos tekstila konteineros DRĪKST ievietot tīru apģērbu, tīrus apavus un mājas tekstilu (aizkarus, segas, palagus, galdautus, u. c.). Nodotajam tekstilam ir jābūt ievietotam stingri aizsietā maisā. Tekstilam paredzētajos konteineros NEDRĪKST mest netīrus, ar sadzīves ķīmiju vai motoreļļām notraipītus tekstilizstrādājumus, mitru, netīru, pelējošu tekstilu, saplēstu apģērbu vai apģērba atgriezumus, kā arī bērnu rotaļlietas.

To, kur atrodas tuvākais tekstila šķirošanas konteiners, var noskaidrot šajā kartē.