aizvērt
Par mums
Jaunumi
Pakalpojumi
Klientiem
Karjera
Kontakti
Laikraksts “Diena”: Lai saglabātu tīru vidi, svarīga iedzīvotāju līdzdalība

Laikraksts “Diena”: Lai saglabātu tīru vidi, svarīga iedzīvotāju līdzdalība

«Iepakojuma patēriņš mūsdienās tikai pieaug, un mazāks tas nekļūs. Savukārt atkritumu šķirošanas principa ieviešanu sabiedrībā varētu veicināt, ieviešot kaut nelielu samaksu par noteiktiem nodoto atkritumu veidiem, kā tas ir kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Tas motivētu iedzīvotājus, jo ģimenes skaita naudiņu,» uzskata Mārupes novada pašvaldības vadītājs Mārtiņš Bojārs.

10 391,3 hektārus plašais, iedzīvotāju skaita ziņā strauji augošais novads ar pieciem ciematiem atrodas Pierīgas lauku teritorijā. Šī gada janvārī Mārupes novadā bija deklarējušies 19†955 iedzīvotāji. Novadā notiek visai strauja un intensīva dzīvojamo un darījumu teritoriju apbūve. Lai saglabātu tīru vidi, nepieciešama ne tikai mūsdienīga pašvaldības vadība, bet arī aktīva iedzīvotāju līdzdalība. Šis novads bija viens no pirmajiem Latvijā, kur sākta atkritumu šķirošana, tā veiksmīgi tiek realizēta arī pašlaik.

Katrai mājai sava soma

«Sākums bija tāds neierasts, bet pie atkritumu šķirošanas var ātri pierast,» atzīst Mārupes novada iedzīvotājs Sandis Zolts. Viņš atkritumu šķirošanu savā privātmājas saimniecībā sācis ap 2012. gadu. Sandis neslēpj – tagad atkritumus ģimene šķiro apzinīgi, tomēr sākotnēji neizpratni dažkārt raisījusi tieši šķirošanas principu apgūšana. Tagad galvenais esot atcerēties, kurā datumā šķirotie atkritumi tiks izvesti.

Mārupes novada iedzīvotājiem tolaik tika piedāvāts citviet Latvijā neapgūts paņēmiens – šķirotos atkritumus vākt nevis konteineros, bet speciālās somās vieglajam iepakojumam un atsevišķi stiklam. Sākumā bijis grūtāk izvērtēt, vai vieglā iepakojuma somā ietilpināmas arī, piemēram, sadzīves ķīmijas un citas cietās plastmasas pudeles, skārdenes, metāla kārbas. Pašlaik gan lielākajai daļai to iedzīvotāju, kuri apguvuši šos principus, tas vairs nesagādā grūtības, taču sākumā mārupieši pret jauninājumiem izturējušies neiecietīgi.

Mārupes novadam savulaik nav bijis savas atkritumu noglabāšanas vietas. XX gadsimta 90. gados tādu atraduši netālu no Jaunmārupes, Jūrmalas apvedceļa 23. kilometrā, kur kopš 1998. gada darbību atkritumu apsaimniekošanā sācis Meliorators J. «Tagad iedzīvotāju skaits novadā sasniedzis gandrīz 21 tūkstoti, tolaik, XX gadsimta 90. gadu vidū, Mārupē bija tikai kādi septiņi tūkstoši iedzīvotāju un daudzdzīvokļu mājām ciematos bija dažādi atkritumu apsaimniekotāji, piemēram, Jaunmārupi, Mārupi apsaimniekoja Sabiedrība Mārupe, Tīraines daļu apsaimniekoja Olaines kūdras rūpnīcas uzņēmumi, Skulte bija armijas ciemats, ko apsaimniekoja armija, pēc tam pašvaldība. Tad radās nepieciešamība šo saimniecības daļu pārņemt pašvaldībai,» pirmsākumus atceras Mārtiņš Bojārs un turpina: «Viens no Mārupes uzņēmējiem attīstīja savu biznesu un aptuveni 2000. gadā sāka iedzīvotājiem piedāvāt pakalpojumu vākt atkritumus. Tos lika maisos, novietoja pie sētas, un atkritumu savākšanas mašīna tos aizveda. Novadā bija sākusi attīstīties privātmāju būvniecība, un privātmājām vispār nebija atkritumu savākšanas konteineru.»

Šādas formas atkritumu savākšanas pakalpojums novadā saglabājies ilgstoši, un iedzīvotāji pie tā bija pieraduši, proti, ka pie mājas var novietot ne tikai vienu, bet vairākus atkritumu maisus. Nebija arī stingri noteiktu noteikumu, iedzīvotāji zināja – ja aizmirsīs maisu novietot šodien, to varēs izdarīt rīt, un atkritumus aizvedīs. «Būtībā iedzīvotāji bija izlutināti atkritumu nodošanas iespēju ziņā,» secina M. Bojārs.

Pierod dzīvot zaļi

Taču tika pieņemts normatīvais regulējums, saskaņā ar kuru pašvaldībai bija nepieciešams veikt iepirkuma procedūru par atkritumu apsaimniekošanu novada teritorijā. «Izsludinājām iepirkuma konkursu, kurā piedalījās vairāki uzņēmumi. Gribējām dzīvot tīrā vidē, un mūsu galvenā prasība bija nodrošināt, lai iedzīvotājiem būtu iespēja šķirot atkritumus, tos varētu savākt no katras mājsaimniecības un par tiem nebūtu dārgi jāmaksā,» saka M. Bojārs.

Viņš atzīst – jau tolaik, 2012. gadā, pašvaldībā lēsuši, ka nākotnē noglabāto atkritumu savākšana izmaksās dārgi, tāpēc meklējuši iespējas, kā vairāk šķirot un par šo pakalpojumu maksāt ne tik daudz. Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijā ieteikuši izmantot somas šķiroto atkritumu savākšanai. Konkursā uzvarējušais uzņēmums SIA Eko Rīga ar pašreizējo nosaukumu SIA Eco Baltia Vide piedāvājis šo iespēju, tiesa, iedzīvotāji sākotnēji protestējuši pret šādu pakalpojumu «no malas». «Pulcējās cilvēku simti, rakstīja protestus, vāca parakstus – iedzīvotāji bija ļoti neapmierināti par to, ka iespēja netiek dota iepriekšējam apsaimniekotājam, kurš arī piedalījās konkursā, taču pakalpojumu piedāvāja dārgāk,» norāda M. Bojārs.

Viņš atzīst – līguma slēgšana ar jauno apsaimniekotāju nenāca viegli: «Uzņēmums piedāvāja izstrādātu līgumu, kura noteikumi bija visai strikti un paredzēja lielas soda sankcijas par noteikumu neievērošanu. Tika noteikts, piemēram, ka pie mājas jābūt konteineram, tajā nevar novietot būvgružus un zaļos dārza atkritumus, tikai sadzīves atkritumus, konteiners nevar būt pārpildīts, tam jābūt ar vāku, pie konteinera novietoti atkritumu maisi netiek savākti, mūsdienās tās ir normālas prasības, bet tolaik mārupietim tās šķita agresīvas.»

Līguma mīkstināšana tomēr notikusi – par atsevišķiem konteineru piepildīšanas noteikumu pārkāpumiem iztiekot, piemēram, bez soda naudām. «Beigās pakalpojums izvērtās ļoti labs. Iedzīvotāji akceptēja t. s. somu lietošanas sistēmu, tas nozīmē atsevišķās somās likt vieglo iepakojumu un stiklu un konkrētā dienā tās novietot pie privātmājas žoga. Cilvēki pie tā pierada, pakāpeniski uzlabojās arī pakalpojumu sniedzēja loģistika. Tagad nešķiroto atkritumu apjoms samazinās un tie arī samērā lēti tiek savākti. Cilvēki sāk šķirot aizvien vairāk,» apliecina pašvaldības vadītājs.

Pašlaik notiek jauns pašvaldības iepirkuma konkurss par atkritumu apsaimniekotāja izvēli – konkursa uzvarētājs ir zināms, bet jānogaida normatīvajā regulējumā noteiktais laiks līdz līguma slēgšanai. «Prasības esam saglabājuši tādas pašas. Mārupes novadam ir tā īpatnība, ka mums nav speciāli izveidotu šķiroto atkritumu konteineru novietošanas laukumu, kur iedzīvotāji varētu vest un nodot atkritumus. Būtībā nav arī tādas nepieciešamības, jo no katras mājsaimniecības tos savāc un konteineri ir pie daudzdzīvokļu mājām. Vienīgais trūkums – līdz ar to iebraucējiem nav iespējas nodot šķirotos atkritumus. Reizēm kāds tos izmet ceļmalā, taču lielākoties iebraucēji nav tik nekārtīgi,» novērojis M. Bojārs.

Ja Mārupes novada iedzīvotājam nepieciešams nodot apjoma ziņā lielāku atkritumu masu, nekā piedāvā pakalpojuma sniedzējs, šķirotos atkritumus, kā arī zaļos dārza atkritumus līdz pustonnai bez maksas var nogādāt privātajam atkritumu apsaimniekotājam A5 ceļa tuvumā. Turpat var nodot arī būvgružus – maksa nav liela, un būvgružu šķirošana tiek veikta uz vietas. «Tas ir ērti, jo līdz ar to nevajag ierīkot atsevišķus laukumus. Mārupe ir kompakta teritorija, tāpēc nav problēmu atkritumus nogādāt šim nolūkam paredzētā sakārtotā laukumā. Tā ir priekšrocība,» uzskata M. Bojārs un piebilst: «Tagad esam pieraduši dzīvot zaļi un paši par to esam priecīgi.»

Komandas darbs

Mārupes novada pašvaldībā uzsver vides izglītības nozīmi sabiedrības izpratnes veicināšanā par tīru un sakoptu vidi, ieguldot resursus bērnu un jauniešu izglītošanā, īstenojot dažādas kampaņas, akcijas un konkursus. Latvijas Zaļā punkta aktivitātes tikušas vairākkārt īstenotas arī Mārupes skolās, sacensībā par atkritumu šķirošanu piedalījušies pat novada ciemati.

«Mūsu priekšrocība ir arī tā, ka novadā ir daudz gados jaunu cilvēku, ir daudz jaunu ģimeņu, kuras gatavas piedalītās jebkurā jaunā iniciatīvā. Atkritumu šķirošanas ziņā atsaucīgi ir gan jaunie cilvēki, gan arī seniori, kuri savukārt ir ļoti apzinīgi. To gan nevar noliegt – kāds būvgružu atkritumus izgāž arī mežā, bet tas notiek aizvien retāk, jo augušas arī būvvaldes prasības, kas nosaka, ka līgumam par atkritumu apsaimniekošanu ir jābūt jau pirms būvniecības sākšanas. Tas disciplinē celtniekus, bet būtībā tas ir kopīgs komandas darbs, lai mūsu vide atbilstu kopējām prasībām,» uzskata M. Bojārs.

Taujāts, kā novada domes vadītājs vērtē atkritumu šķirošanas tendences Latvijā kopumā, viņš atzīst: «Ar mazu kopienu ir vieglāk runāt un vieglāk kaut ko stāstīt. Rīgas pilsētā, lai iedzīvotāju uzrunātu un lai iedzīvotājs saprastu, ka šķirot ir izdevīgāk, ir jāiegulda lielāks skaidrojošais darbs. Lielpilsētā iedzīvotājs izmet vienā konteinerā visus atkritumus un varbūt to izdevīgumu no atkritumu šķirošanas nejūt. Mazākās kopienās, ir īpaši teritorijās, kur ir daudz privātmāju, iedzīvotājs ar savu maciņu sajūt atšķirības, cik būs jāmaksā, ja šķirotie atkritumi tiks aizvesti prom un varēs izmantot mazāku konteineru. Mārupei šī iespēja aizvest šķirotos atkritumus no katras mājsaimniecības bija vienai no pirmajām Latvijā.»

M. Bojārs arī norāda uz cilvēcisko slinkuma faktoru, uzskatot, ka speciāla šķiroto atkritumu nogādāšana attālākā punktā kavē šī paraduma iedzīvošanos iedzīvotāju saimnieciskajā modelī. «Mēs esam dažādi. Kas var motivēt? Finansiāls izdevīgums. Kopumā nešķiroto atkritumu savākšanas pakalpojumam būtu jāmaksā dārgi, bet šķiroto atkritumu savākšanai jābūt salīdzinoši lētai,» uzskata M. Bojārs.

Jāpiebilst, ka Mārupes novadā iedzīvotāji pašlaik maksā 6,23 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa par viena sadzīves atkritumu kubikmetra apsaimniekošanu. «Tas ir labs rādītājs, jo mūsu pluss ir kompakta teritorija ar īsiem pārvadāšanas ceļiem – loģistikas izmaksas nav lielas. Vēl viens pluss ir individuālās būvniecības attīstība pēdējos gados, un tās ir aptuveni desmit tūkstošu mājsaimniecību ar jaunām ģimenēm, kurās ir daudz bērnu. Ja bērnam jau no mazotnes stāsta un rāda, kā dzīvot tīrā vidē, un vēl skolās un bērnudārzos šos jautājumus akcentē, bērns pie tā pierod. Turklāt privātmāju priekšrocība ir arī kompostēšanas iespējas. Mārupes novadā pašlaik ir aptuveni 3000 dzīvokļu daudzstāvu dzīvojamās mājās. Pie tām zem nojumēm novietoti gan sadzīves atkritumu konteineri, gan stiklam un plastmasai paredzētie. Ja pieaugs Eiropas Savienības prasības un vispār normatīvo aktu prasības kopumā, grūtāk būs pie šīs sistēmas – savākt, teiksim, bioloģiskos atkritumus – pieradināt daudzdzīvokļu māju iemītniekus,» spriež M. Bojārs.

***

Starp ES valstīm esam 18. vietā

FOTO – KRISTAPS KALNS, DIENAS MEDIJI

Laura Berga, Latvijas Zaļā punkta Vides pārvaldības vadītāja

Vislatvijas šķiratlons ir Latvijas Zaļā punkta vērienīgākā sociālā kampaņa, caur kuru uzrunājam sabiedrību par atkritumu šķirošanas nepieciešamību neierastā, drosmīgā veidā. Par šo tēmu katrs dzirdējis daudz, tomēr statistika rāda, ka starp Eiropas Savienības valstīm esam vien 18. vietā un Latvijā atkritumus šķiro ap 45% iedzīvotāju. Ar zināmu daļu izklaides, humora un praktiskas informācijas Vislatvijas šķiratlons uzrunā to sabiedrības daļu, kas līdz šim, iespējams, neaizdomājās par šķirošanas nepieciešamību un jēgu. Redzam, ka joprojām ir daudz jautājumu par to, ko un kā šķirot. Taču vēlamies, lai iedzīvotājiem šķirošana nesagādātu liekas rūpes, vien kļūst par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Arī pašvaldībām jābūt pietiekami modrām, jo tieši no pašvaldības stratēģijas atkarīgs, cik ērtas iespējas konkrētā pilsētā vai novadā ir atkritumus šķirot.

Laikraksts Diena; 05.09.2017. žurnāliste Ieva Štāle

Lietojot ecobaltiavide.lv vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai saskaņā ar mūsu Privātuma politiku.
Piekrītu