SIA “Eco Baltia vide” lūgusi VID un Ģenerālprokuratūru izvērtēt iespējamu pašvaldības uzņēmuma “Piejūra” izvairīšanos no nodokļu nomaksas
“Publiski pieejamā informācija liecina, ka pašvaldības uzņēmums “Piejūra” pērn apglabāšanai ir pieņēmis 33017,97 tonnas sadzīves atkritumu. Zinot, ka DRN bija 12 eiro par vienu tonnu, pašvaldības uzņēmumam “Piejūra” valsts budžetā būtu bijis jāveic maksājumi nedaudz vairāk par 396 tūkstošiem eiro. Tā vietā uzņēmuma gada pārskats parāda, ka valsts budžetā ieskaitīti tikai nedaudz vairāk nekā 282 tūkstoši eiro,” skaidro SIA “Eco Baltia vide” direktors Jānis Aizbalts, norādot, ka tas parāda to, ka “Piejūra” ļoti iespējams ir izvairījusies no DRN nomaksas aptuveni 113 tūkstošu eiro apmērā, turklāt uzņēmums turpina iesākto praksi arī šogad. Ņemot vērā DRN pieaugumu, šogad aplēses parāda, ka pirmajā pusgadā valsts budžetā neveiktie nodokļu maksājumi varētu sasniegt jau 130 tūkstošus eiro.
Vienlaikus SIA “Eco Baltia vide” rosina VID izstrādāt metodiskos noteikumus DRN piemērošanai par apglabātājiem atkritumiem poligonos, kā arī pastiprināti veikt kontroles pasākumus.
“Atkritumu apsaimniekošanas likums paredz, ka DRN tiek piemērots tikai par apglabāto atkritumu apjomu. Pieņemot nešķirotus atkritumus, poligonam ir jāsamazina DRN par ieņēmumu daļu, kas tiek gūta no šķiroto atkritumu realizācijas. Ja nav noteikts samazināts tarifs, tad poligona apsaimniekotājam jāpiemēro koeficients, kas atbilst attiecībai starp poligonā apglabāto un pieņemto atkritumu daudzumu,” skaidro vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia vide” direktors Jānis Aizbalts.
SIA “Eco Baltia vide” vadība uzskata, ka nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem pašlaik atkritumu poligoni nosaka šo koeficientu un kas to kontrolē. Nenodrošinot šī koeficienta pārbaudi un kontroli, DRN netiek atbilstoši aprēķināts un samaksāts valsts budžetā.
Kā pozitīvus piemērus varam minēt gan SIA “Liepājas RAS” poligons “Ķīvītes”, gan SIA “Getliņi EKO” poligons “Getliņi”, kas samazinātu koeficentu piemēro jau šobrīd. Pašvaldības uzņēmums “Piejūra” ir viens no retajiem poligoniem Latvijā, kurš vēl nepiemēro samazināto koeficentu.
Par SIA “Eco Baltia vide”
SIA “Eco Baltia vide” ir vides apsaimniekošanas uzņēmums, kas nodrošina plašu pakalpojumu klāstu, tai skaitā sadzīves un šķiroto atkritumu izvešanu, būvgružu un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu, ceļu un teritoriju uzkopšanu, apzaļumošanu, asenizāciju u.c. pakalpojumus.
SIA “Eco Baltia vide” ir Eco Baltia grupas uzņēmums. Eco Baltia grupa nodrošina vairāk nekā 700 darbavietas. Pagājušajā gadā grupas uzņēmumi valstij nodokļos nomaksāja vairāk nekā 4,5 miljonus eiro. Latvijā un ārvalstīs grupas uzņēmumi apkalpo vairāk nekā 46 600 klientus.
Eco Baltia grupa ir nozares līderis Latvijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu – sākot no atkritumu savākšanas un šķirošanas un noslēdzot ar pārstrādi un otrreizējo izejvielu eksportu.
“Eco Baltia vide” pilotprojektā “Pūt vai nepūt?!” vērtēs bioloģisko atkritumu šķirošanas kvalitāti
Ar mērķi apzināt pašreizējos traucējošos faktorus bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanā, kā arī novērtēt esošo bioloģisko atkritumu šķirošanas kvalitāti, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar māju apsaimniekotājiem SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) un […]
Iedzīvotājiem pieejami atjaunoti materiāli par atkritumu šķirošanu
Latvijā ik gadu tiek radīti vairāk nekā 800 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu, no kuriem sašķiroti un pārstrādāti tiek nepilna puse. Lai veicinātu un uzlabotu šķirošanas rezultātus un lai pēc iespējas lielāks atkritumu apjoms nonāktu otrreizējā […]
No 25. aprīļa līdz 10. maijam Pļaviņās bez maksas varēs nodot nolietoto elektrotehniku
Lai veicinātu nolietotās elektrotehnikas nodošanu atbildīgā un videi draudzīgā veidā un padarītu to pieejamāku ikvienam Latvijas iedzīvotājam, vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” Pļaviņās, Dolomīta ielā 9, izveidos elektronikas pieņemšanas […]
Uzņēmēji un jomas eksperti: darba tirgus piedzīvo krīzi
Statistika ir nepielūdzama – katru gadu darba tirgu pamet par aptuveni trešdaļu vairāk cilvēku, nekā tajā ienāk*. Katrs trešais uzņēmums Latvijā atzīst darbaroku nepietiekamību. Lai to pārvarētu, 58% Latvijas uzņēmumu īsteno aktivitātes darbinieku labsajūtas, apmierinātības, […]
Rīga