aizvērt
open menu
Par mums
Jaunumi
Blogs
Pakalpojumi
Klientiem
Karjera
Kontakti
facebook
“Stikla šķiratlona” akcijā savāc 278 515 kg stikla

“Stikla šķiratlona” akcijā savāc 278 515 kg stikla

10/12/2019

Šogad SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar AS “Latvijas Zaļais punkts” un veikaliem “top!” rīkoja unikālu akciju – Vislatvijas “Stikla šķiratlons” – kuras laikā Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja bez maksas savā dzīvesvietā atbrīvoties no uzkrātās stikla taras. Sākot ar maiju, septiņu mēnešu laikā “Stikla šķiratlonā” piedalījās 34 Latvijas pašvaldības un kopumā no 1430 mājsaimniecībām tika savāktas 278,5 tonnas stikla pudeles un burkas.

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs: “Sākotnēji bijām plānojuši, ka akcijai pieteiksies līdz 20 pašvaldībām, taču interese bija ļoti liela. Tas liecina,, ka šķirošanas infrastruktūras pieejamība ir ļoti aktuāls jautājums daudzviet Latvijā. Iedzīvotāji nereti gadiem krāj savu tukšo taru, nezinot, ko ar to iesākt. Tāpēc mūsu mērķis bija sniegt praktisku palīdzību, kā cilvēki var no šī uzkrājuma atbrīvoties un vienlaikus vērst arī uzmanību uz to, ka šķirošanas pieejamībai Latvijā ir jākļūst plašākai. Diemžēl iecerētā depozīta sistēma viena pati to nerisinās, jo depozīta automāti attālāku reģionu un viensētu iedzīvotājiem nebūs pieejami, kā arī nav paredzēts, ka tajos varēs nodot stikla burkas, kas ir vienlīdz labi pārstrādājams materiāls kā pudeles. Tāpēc, lai daudz efektīvāk samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, valstij kopā ar pašvaldībām neizbēgami būs jādomā, kā attīstīt šķirošanas pieejamību arī mazāk apdzīvotās vietās, kur tas nav ekonomiski izdevīgi. Arī tur rodas atkritumi un arī šiem iedzīvotājiem jābūt iespējai tos šķirot.”

Stikla pārstrāde ir videi daudz draudzīgāks process nekā jaunas stikla taras ražošana. Piemēram, stikla pārstrādei nepieciešams par 32% mazāk enerģijas, nekā ražojot tās no pirmreizējām izejvielām. Arī gaisa piesārņojums, kas rodas, ražojot pudeles no pārstrādāta stikla, ir par 20% mazāks, bet ūdens piesārņojumu par 50% mazāks. Lai mudinātu cilvēkus nodot stikla taru otrreizējai pārstrādei, šogad esam turpinājuši investēt šķirošanas infrastruktūras attīstībā, kopumā 54 pašvaldībās palielinot publiski pieejamo stikla šķirošanas konteineru skaitu. Šobrīd ar “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļā punkta atbalstu kopumā no 2018.gada pavasara izvietoti jau 1134 jauni stikla šķirošanas konteineri. Kopumā visā Latvijā uzņēmumi nodrošina jau 1728 stikla šķirošanas zvanveida konteinerus.

“Stikla šķiratlona” akcijas laikā vairākas pašvaldības izcēlās ar īpaši lielu nodotās stikla taras apjomu. Pirmo vietu ieņēma Kuldīgas novads ar 32,16 tonnām nodotās stikla taras, otrajā vietā ir Saldus novads ar 30,2 tonnām, trešajā vietā – Madonas novads ar 25,58 tonnām, ceturtajā vietā – Rēzeknes novads un pilsēta ar 21,21 tonnu un piektajā vietā – Mālpils novads ar 14,84 tonnām.

Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļais punkta direktors: “Akcija rāda, ka apjomīgākie stikla taras uzkrājumi ir tieši privātmājās un lauku saimniecībās, jo cilvēkiem nav bijusi iespēja vai informācija, kā no tiem atbrīvoties dabai draudzīgā veidā. Bija akcijas dalībnieki, kas uzkrājuši pat vairākas tonnas stikla taras. Ja atkārtoti lietojamās stikla pudeles jau izsenis var nodot specializētos taras nodošanas punktos vai veikalos, tad vislielākā problēma ir bijusi tieši ar burkām. Tās, ilgstoši krātas, veido gandrīz 80% no visas mūsu akcijas laikā savāktās stikla taras. Mums ir svarīgi, lai radām pēc iespējas mazāk atkritumu, bet tos, ko esam radījuši, maksimāli sašķirojam un sniedzam tiem iespēju tikt pārstrādātiem. Vislatvijas “Stikla šķiratlons” bija vēl viens preventīvais darbs, lai saglabātu mūsu apkārtējo vidi tīru un lai dabā mēs arvien retāk redzētu atkritumu un stikla burku kalnus.”

Cīņa bija ne vien starp konkrētām pašvaldībām, kas piedalījās, bet arī starp Latvijas četriem kultūrvēsturiskajiem novadiem. Interesanti, ka pats mazākais reģions pēc pašvaldību skaita – Kurzeme – bija visaktīvākais un tajā kopumā tika savākts visvairāk stikla taras – 84,14 tonnas. Tam sekoja Latgale – 64,93 tonnas, Vidzeme – 59,82 tonnas un Zemgale – 52,71 tonna.

“Veikalu tīkls “top!” ir par sakārtotu, tīru vidi un atkritumu šķirošanu, tāpēc esam priecīgi par izveidojušos sadarbību Šķiratlonā, kur tika piedāvāts atbrīvoties no stikla taras uzkrājumiem mājsaimniecībās. Šāda iniciatīva palīdz mainīt sabiedrības paradumus, kā arī ir ieguldījums vides aizsardzībā un ieguvums stikla pārstrādes procesā, kas ir saskaņā ar Eiropas Savienības izvirzītajiem mērķiem,” komentē veikalu tīkla “top!” mārketinga direktore Ilze Priedīte.

Vislatvijas “Stika šķiratlons” notika sadarbībā  ar veikalu “top!”, kurš ar patīkamām balvām – veikalu dāvanu kartēm – iepriecināja tos akcijas dalībniekus, kuri katrā novadā nodeva vislielāko apjomu stikla taras. Tāpat katrā novadā starp akcijas dalībniekiem tika izlozētas vairākas  veikala dāvanu kartes.

SIA “Eco Baltia vide”, AS “Latvijas Zaļais punkts” un veikali “top!” pateicas ikvienai pašvaldībai, kura piedalījās Vislatvijas “Stika šķiratlonā”. Īpaši liels paldies šo pašvaldību iedzīvotājiem par aktīvo dalību projektā un kopīgi paveiktajiem zaļajiem darbiem tīrākai Latvijai.

 

 

 

 

 

 

 

 

Informācijai:

Ne vien Latvijā, bet visā pasaulē iezīmējas problēma, ka tikai neliela daļa no stikla pudelēm un burkām, kas nonāk veikalos, tiek nodota otrreizējai pārstrādei. Tā, piemēram, gada laikā vien Latvijas tirgū nonāk gandrīz 59 000 tonnas stikla taras, bet tikai 38 800 tonnas nonāk otrreizējā pārstrādē[1]. Stikls ir bezgalīgi pārstrādājams materiāls un vienlaikus arī smagākā frakcija sadzīves atkritumos. No pārstrādāta stikla iepakojuma var atkārtoti radīt gan pudeles, gan burkas, kā rezultātā tiek saudzēti dabas resursi un apkārtējā vide kopumā. Tā nodošana otrreizējai pārstrādei ir ļoti būtiska, lai stikls nenonāk dabā, jo nereti pludmalēs, un mežā redzam sasitas pudeles vai burkas, kas ir drauds gan cilvēkam, gan meža dzīvniekiem.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) izvirzītajiem mērķiem Latvijai tāpat kā citām ES valstīm līdz 2020. gadam ir jāsavāc un jānodod pārstrādei 68% no Latvijā novietotā stikla. Nereti stikls nonāk kopējos sadzīves atkritumu konteineros, kas apgrūtina to atlasīšanu un nodošanu atkārtotai pārstrādei. Tāpēc SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar AS “Latvijas Zaļais punkts” piedāvā pašvaldībām iespēju pieteikties bez maksas stikla šķirošanas konteineriem, kā arī piedāvā alternatīvus centralizētus risinājumus, lai pārstrādei derīgie atkritumi nenogultu šķūnīšos, netiktu aprakti kopā ar sadzīves atkritumiem un nenonāktu mežos vai grāvmalās.

Plašāka informācija par “Stikla šķiratlonu” mājaslapās www.ecobaltiavide.lv vai www.zalais.lv.

[1] Valsts vides dienesta apkopotie dati par iepakojuma apsaimniekošanu 2017.gadā

Saistītie raksti

“Eco Baltia vide” nodrošinās vairākas iespējas svētku eglīšu izvešanai

27/12/2019

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” aicina iedzīvotājus Ziemassvētku eglītes pēc svētkiem neizmest sadzīves atkritumu konteineros, bet rast veidus, kā no tām atbrīvoties videi draudzīgāk. Uzņēmums saviem klientiem pēcsvētku periodā piedāvās vairākas iespējas, kā […]

Vēlam vērtīgus un zaļus svētkus!

19/12/2019

Laikā, kad Latvija gatavojas svētkiem un kļūst skaistāka, mēs domājam par vērtībām, kas Latviju padarītu zaļāku katru dienu. 🎄 Piešķirot atkritumiem otru dzīvi, vairojam arī Latvijas zaļumu. No pārstrādes rezultātā iegūtajiem izejmateriāliem rodas jaunas lietas. […]

Izmaiņas SIA “Eco Baltia vide” klientu apkalpošanas centra darba laikā Ziemassvētku periodā

13/12/2019

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” vērš uzmanību izmaiņām klientu apkalpošanas centra darba laikā Ziemassvētku periodā. Līdz ar to iedzīvotāji un uzņēmēji tiek aicināti laikus pieteikt nepieciešamos papildu pakalpojumus svētku periodam vai atteikt, ja […]

Ar vecu elektroniku nevajag pīties: Latvijas iedzīvotāji elektroniku pērk arvien vairāk, bet šķiro kūtri

06/12/2019

Saskaņā ar Valsts vides dienesta (VVD) apkopotajiem jaunākajiem datiem*, Latvijas tirgū novietoto elektroiekārtu apjoms gada laikā pieaudzis par piektdaļu. Taču iedzīvotāji elektroiekārtas joprojām šķiro kūtri. Saskaņā ar Latvijas Zaļā punkta un SKDS veikto iedzīvotāju aptauju** […]

Lietojot ecobaltiavide.lv vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai saskaņā ar mūsu Privātuma politiku.
Piekrītu