8 praktiski padomi, kā izvairīties no smakām bioloģisko atkritumu konteinerā

Bioloģisko atkritumu šķirošana ir aktuāls veids, kā samazināt sadzīves atkritumu apjomu gan savā mājsaimniecībā, gan atkritumu poligonos. Taču, pienākot siltākiem laikapstākļiem, rodas bažas par iespējamo smaku, kas varētu rasties šajos konteineros. Tāpēc vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” speciālisti un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas eksperte Rūta Bendere bioloģisko atkritumu šķirošanas pilotprojekta “Pūt vai nepūt?!” ietvaros dalās padomos, kas palīdzēs izvairīties no smakām, šķirojot bioloģiskos atkritumu.

Jāņem vērā, ka bioloģiskie atkritumi nav jauni atkritumi – tie ir tie paši atkritumi, kas iepriekš tika ievietoti sadzīves atkritumu konteinerā. Tāpēc arī to radītā smaka nav jauna – tā ir tikai pārceļojusi no viena konteinera citā. Tomēr ir praktiskas lietas, ko katrs var darīt, lai mazinātu smaku vairošanos un izplatīšanos.

1. Šķirojiet aktīvāk! “Atkritumi var sākt smakot, ja tie konteinerā stāv pārāk ilgstoši, tāpēc ieteikums būtu šķirot aktīvāk un palielināt bioloģisko atkritumu izvešanas biežumu. Tāpat var samazināt bioloģisko atkritumu konteinera tilpumu un tādējādi palielināt izvešanas biežumu. Kā motivējošs faktors iedzīvotājiem tiek piedāvāta zemāka maksa par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu – par to jāmaksā vien 60% no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas,” stāsta Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs. Atkritumu apsaimniekotāji piedāvā arī mazākus, 120 litru konteinerus, un Rīgā SIA “Eco Baltia vide” apkalpošanas zonās (Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā) viena šāda bioloģisko atkritumu konteinera izvešanas reize maksā 2,11 eiro ar PVN.
2. Lietojiet maisiņus. Lai samazinātu atkritumu konteinerā radušos lieko mitrumu, ieteicams lietot individuālos maza tilpuma maisiņus. “Šis ir viens no risinājumiem, kas palīdzēs lokalizēt šķidrumu un smaku veidošanos, taču jāatceras, ka bioloģisko atkritumu konteinerā drīkst lietot tikai papīra vai bioloģiski noārdāmos maisiņus,” norāda Rūta Bendere, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas eksperte.
3. Neizmetiet stipri mitrus vai šķidrus atkritumus! Bioloģisko atkritumu konteinerā nav atļauts izmest šķidrumus – zupu, mērces u.c. Tāpat ieteicams sekot līdzi, lai pārējie bioloģiskie atkritumi nav ar lieku mitrumu.
4. Pārskatiet konteinera atrašanās vietu. Ja iespējams, vienojieties par konteinera izvietošanu ēnā vai vēsākā vietā, izvairoties no izvietošanas tiešos saules staros.
5. Turiet konteinera vāku aizvērtu. Slēgts konteinera vāks palīdzēs uzturēt augstāku tīrību konteinerā un nepievilinās dzīvniekus.
6. Pārskatiet iepirkšanās paradumus, lai nebūtu jāizmet pārtika – iepirkumu un ēdienreižu plānošana var palīdzēt samazināt izmetamās pārtikas apjomu. “Lielākā smaka atkritumu konteineros rodas, sadaloties organiskajām vielām, kuru sastāvā ir   slāpeklis un sērs. Tāpēc, ja nākas izmest tādus produktus, kas sadaloties izraisa spēcīgāku smaku pūstot, kā, piemēram, svaiga gaļa, dzīvnieku organisma daļas un tamlīdzīgi, tos izmetot ieteicams ievietot bioloģiski noārdāmā vai papīra maisiņā,” stāsta Rūta Bendere. Protams, vasaras periodā izmešanai īpaši daudz būs dārzeņu un augļu mizas un citi organiskie atkritumi, taču tie neizraisīs tik specifisku aromātu.
7. Izmantojiet mitruma absorbētājus. Ja konteinerā rodas pārāk liels mitruma daudzums, iespējams izmantot dabīgos mitruma absorbētājus, ko arī drīkst izmest šajā konteinerā – sausu zāli vai lapas. Tāpat mitrāku atkritumu ietīšanai var izmetamot avīžu lapas, kas uzsūks lieko mitrumu.
8. Uzturiet konteineru tīru. Katras pašvaldības saistošie noteikumi paredz noteiktu bezmaksas konteineru mazgāšanas skaitu gadā – ir iespējams izmantot šo iespēju vai pieteikt papildu mazgāšanu saskaņā ar cenrādi. Privātmāju iedzīvotājiem ir iespēja pašiem veikt konteinera mazgāšanu.

Nereti iedzīvotāji, īpaši siltajā sezonā, satraucas, ka atkritumu konteineros parādās kukaiņi, tārpi vai ap tiem pastiprināti lidinās mušas. Tomēr kā skaidro Rūta Bendere – cilvēka veselībai tie nav bīstami. “Būtiski atcerēties, ka divu nedēļu laikā no oliņām izveidojas jauna insektu paaudze. Tāpēc konteineri būtu jāizved katru nedēļu. Svarīgi ikdienā un arī pēc atkritumu izmešanas ievērot personīgo higiēnu un regulāri mazgāta rokas, kā arī uzturēt konteineru tīru un samazināt tajā izmetamo jēlas gaļas, zivju un tamlīdzīgu produktu apjomu,” stāsta Rūta Bendere.

Pilotprojektu “Pūt vai nepūt?!” realizē SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar māju apsaimniekotājiem SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) un SIA “Latvijas Namsaimnieks”(LN) no 24. aprīļa līdz 31. jūlijam ar mērķi apzināt pašreizējos traucējošos faktorus bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanā, kā arī novērtēt esošo bioloģisko atkritumu šķirošanas kvalitāti. Projekta laikā tiek vērtēta bioloģisko atkritumu šķirošanas kultūra un kvalitāte četros daudzdzīvokļu namos Rīgā.