aizvērt
open menu
Kurzeme
facebook
“Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļais punkts tekstila šķirošanas sistēmas izpētē un attīstībā investējuši jau teju pus miljonu eiro

“Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļais punkts tekstila šķirošanas sistēmas izpētē un attīstībā investējuši jau teju pus miljonu eiro

Lai veicinātu tekstilizstrādājumu ilgtspējīgu izmantošanu, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” kopā ar Latvijas Zaļo punktu 2019.gadā sāka pilotprojektu, kura laikā pētītas iespējas Latvijā izveidot pilnvērtīgu tekstila dalītās vākšanas sistēmu. Projekta trīs gados Latvijā pakāpeniski attīstīts tekstila šķirošanas konteineru tīkls, sašķirotā tekstila savākšana un tālāka apsaimniekošana, kā arī vērtēta un īstenota iedzīvotāju sašķiroto tekstilizstrādājumu nonākšana atkārtotā apritē. Kopējās tehniskās investīcijas projekta īstenošanā, neskaitot darbaspēka atalgojumu un izmaksas par telpu uzturēšanu, līdz šim veido vairāk nekā 420 tūkstošus eiro.

SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Jau pirms vairākiem gadiem Eiropa Savienība (ES) noteikusi, ka tās dalībvalstīm tekstila šķirošanas sistēma jāievieš līdz 2025.gadam. Tolaik uzņēmāmies “pētnieka” lomu Latvijā, lai saprastu, ko šāda jauna sistēma nozīmē sabiedrībai, pašvaldībām, apsaimniekotājiem, ražotājiem un tirgotājiem, un kā sistēma varētu darboties vietējā mērogā. Tas ir prasījis gana daudz investīciju un laika. Tomēr ar gandarījumu varam teikt, ka jau šobrīd tekstila šķirošanas konteinerus cilvēki izmanto ļoti aktīvi. Patlaban Latvijā jau apstiprināts, ka visaptveroša tekstila šķirošanas sistēma oficiāli darbību sāks no 2023.gada, tomēr vēl ir virkne neizpildītu mājasdarbu, kurus sagaidām no politikas veidotājiem. Piemēram, kā tiks finansēta tālāka infrastruktūras attīstība un tekstila šķirošanas uzturēšanu, cik daudz konteineriem vispār Latvijā jābūt un cik daudz tekstila no tirgū novietotā apjoma būs jāsavāc.”

Kopš pilotprojekta sākuma ar Latvijas Zaļā punkta un SIA “Eco Baltia vide” atbalstu Latvijā izvietoti jau vairāk nekā 130 tekstila šķirošanas konteineri, iedzīvotāji speciālajos konteineros nodevuši kopumā 2700 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila. Veicinot tekstilizstrādājumu apjoma samazināšanos poligonos, trīs gadu laikā panākts, ka atkārtotā apritē – otrreizējai lietošanai vai pārstrādē nonākušas 2242 tonnas tekstila. 5,4 tonnas nodotas arī labdarības organizācijām Latvijas iedzīvotāju, kā arī Ukrainas bēgļu atbalstam. Izmantojot esošās iespējas sašķirotajam tekstilam nonākt atkārtotā apritē, trīs gadu laikā panākts, ka poligonos nonākušo iedzīvotāju sašķiroto tekstilizstrādājumu apjoms samazinājies no 46% 2020.gadā līdz 3% šogad.

Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis: “ES tās dalībvalstīm ir devusi nopietnu mājasdarbu – izvērtēt un ieviest konkrētus principus, lai izpildītu prasības attiecībā uz noglabājamo atkritumu samazināšanu. Tekstila apsaimniekošana ir viens no uzdevumiem, kur Latvijā jau esam parādījuši iespējamo risinājumu no privātā sektora puses, VARAM ir sagatavojusi piedāvājumu sistēmas turpmākai attīstībai, taču  turpmākie lēmumi atkarīgi arī no Finanšu ministrijas un citām iesaistītajām valsts institūcijām. Esam gandarīti, ka pašreizējās sistēmas ietvaros iedzīvotāji jau arvien vairāk šķiro tekstilizstrādājumus – to dara jau 33% sabiedrības. Vienlaikus šogad īstenotā aptaujā* noskaidrojām, ka 71% iedzīvotāju tekstilu šķirotu, ja konteineri atrastos tuvāk dzīvesvietai, bet 91% atbalsta tekstila šķirošanas sistēmas izveidi. Šie ir vērā ņemami skaitļi, kas apliecina, ka lēmumu pieņemšanu par konkrētām prasībām un atbildībām attiecībā uz tekstila šķirošanas sistēmas ieviešanu Latvijā vairs nevajadzētu atlikt uz vēlāku laiku.”

Tāpat uzmanību jāpievērš tam, ka Latvijā vēl arvien vērojama būtiska ietekme lietotā apģērba un apavu ievešanai no citām valstīm, ko būtu iespējams aizvietot ar pašu savākto un sašķiroto tekstilu, tādējādi radot arī mazāku CO2 pēdu uz šo izstrādājumu transportēšanu no ārzemēm. Vadoties pēc statistikas datiem, Latvijā gadā tiek ievestas teju 17 000 tonnas jau lietoto tekstilizstrādājumu**. Kā sabiedriskās domas aptaujā šogad norādījuši iedzīvotāji, 52% sabiedrības mēdz apģērbu un apavus iegādāties lietoto apģērbu tirdzniecības vietās. Tas savukārt nozīmē, ka šāds apģērbs draud jau drīz vien nonākt atkritumos, jo tas kalpo īsāku periodu un no tā nākas ātrāk atbrīvoties.  Lai no tā izvairītos un paildzinātu apģērba mūžu atkārtotā apritē, būtiski izveidot visaptverošu  tekstila šķirošanas sistēmu, paredzot konkrētas atbildības un detalizētus nosacījumus, kas ir nepārprotami un skaidri visu iesaistīto nozaru uzņēmumiem, kontrolējošām institūcijām un arī sabiedrības pārstāvjiem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Šis ir viens no apsveicamiem gadījumiem, kad privātais sektors ir parādījis un turpina rādīt ceļa karti valstiski nozīmīgu procesu attīstībā. Turklāt tas tiek darīts, rādot pozitīvo piemēru arī visā ES līmenī, tādējādi esot soli priekšā virknei citu dalībvalstu. Svarīgi, ka valdības tālākie lēmumi palīdz uzņēmējiem turpināt iesākto un veicina arī cilvēku novērtēto mehānismu ieviešanu, kas palīdz Latvijas virzībai uz Zaļo kursu un aprites ekonomiku. Vienlaikus kā uzņēmējus pārstāvošā biedrība vēršam uzmanību, ka savlaicīga lēmumu pieņemšana politikas veidotāju pusē palīdz uzņēmumiem veiksmīgāk plānot savu ilgtermiņa attīstību, kas galu galā veicina arī kopējo valsts ekonomisko izaugsmi.”

Katru gadu 3–5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido tekstils – apģērbs, apavi, mājas tekstils, aksesuāri, kas izmesti sadzīves atkritumos. Vienlaikus Latvijas tirgū ik gadu nonāk 27 000 tonnas jauna un lietota apģērba. Būtiski ņemt vērā, ka tekstila ražošanā tiek izmantotas aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēka veselībai, bet 440 – kā bīstamas videi. Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās aptuveni 200 gadu laikā. Tas nozīmē, ka ķīmiskās vielas ar laiku sāk izplatīties vidē, kā arī tekstils turpina palielināt poligonu kalnu. Mērķis ES dalībvalstīs ieviest tekstila šķirošanas sistēmu noteikts, lai samazinātu tekstila atkritumu apjomu un modes industrijas ietekmi uz vidi, kā arī veicinātu tekstila atkritumu savākšanu, šķirošanu un atkārtotu pārstrādi.

 

* Iedzīvotāju aptauja “Patērētāju tekstila izstrādājumu šķirošanas paradumu novērtējums” veikta Eiropas Savienības LIFE programmas integrētā projekta “Atkritumi ka resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014)  ietvaros no 30.jūnija līdz 7.jūlijam, kopumā aptaujājot 1029 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18-75gadiem. Aptauju internetā veica pētījumu kompānija “Forta Research”.

** Gateway Latvija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija “Pētījums par atkārtotu materiālu izmantošanu” , 2021.

Saistītie raksti

Izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas maksā SIA “Eco Baltia vide” apsaimniekotajos reģionos no 2023. gada 1. janvāra

01/12/2022

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” informē par plānotajām izmaiņām sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu maksā, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra. Dabas resursu nodokļa likums paredz, ka ik gadu tiek pakāpeniski palielināta dabas resursu nodokļa […]

E-atkritumi – viens no straujāk augošajiem atkritumu veidiem arī Latvijā

28/11/2022

Ņemot vērā tehnoloģiju uzvaras gājienu, visā pasaulē un arī Latvijā tirgū arvien vairāk nonāk dažāda veida elektroiekārtas, kā arī samazinās to lietošanas ilgums. Tādējādi elektroiekārtu atkritumi (e-iekārtu atkritumi) ir kļuvuši par vienu no straujāk augošajiem […]

SIA “Eco Baltia vide” atgādina: Pļaviņu, Aiviekstes, Vietalvas un Klintaines pagastos jāpārslēdz līgumi par atkritumu apsaimniekošanu

28/11/2022

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide”, kas no 1.decembra sniegs atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Pļaviņu pilsētā, Aiviekstes, Vietalvas un Klintaines pagastos, aicina arī tos iedzīvotājus, kas vēl nav paguvuši noslēgt līgumu ar SIA “Eco Baltia […]

Biežāk uzdotie jautājumi – atkritumu apsaimniekošana Pļaviņu apvienībā

17/11/2022

Kāpēc man ir jāpārslēdz līgumu? No šā gada 1.decembra Aizkraukles novada Pļaviņu apvienības atkritumu apsaimniekošanas zonā, kurā ietilpst Pļaviņu pilsēta, Aiviekstes, Vietalvas un Klintaines pagasti, mainīsies atkritumu apsaimniekotājs. Iepirkuma rezultātā ir izvēlēts pakalpojumu sniedzējs – […]

Sīkdatņu iestatījumi

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus
šajā vietnē var tikt izmantotas analītisās un mārketinga sīkdatnes. Lūdzu atzīmējiet savu izvēli.

Obligāti nepieciešamās sīkdatnes
Analītiskās sīkdatnes
Mārketinga sīkdatnes
Sīkdatņu iestatījumi