aizvērt
open menu
facebook
SIA “Eco Baltia vide” šogad tekstila šķirošanas sistēmas attīstībā plāno investēt vairāk nekā 200 tūkstošus eiro

SIA “Eco Baltia vide” šogad tekstila šķirošanas sistēmas attīstībā plāno investēt vairāk nekā 200 tūkstošus eiro

Lai uzlabotu esošo tekstila savākšanas infrastruktūru un padarītu tekstila šķirošanu iedzīvotājiem pieejamāku, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” 2024. gadā plāno būtiski paplašināt tekstila šķirošanas tīklu, Latvijā izvietojot vēl 100 speciālos konteinerus. Tam plānotās investīcijas šogad ir 221 tūkstotis eiro, un līdz ar to kopš 2019. gada “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” tekstila šķirošanas infrastruktūras attīstībā būs ieguldījuši jau teju 700 tūkstošus eiro.

Datos redzam, ka iedzīvotāji ir gatavi un vēlas šķirot tekstilu. 2022. gadā veiktās aptaujas dati* rāda, ka 82 % iedzīvotāju noteikti vai drīzāk šķirotu tekstilu, ja tiktu nodrošināti tam nepieciešamie apstākļi, t.i. dzīvesvietas tuvumā tiktu izvietoti tekstila savākšanas konteineri. Tomēr konteineri ir tikai viena daļa no tā, lai efektīvi varētu realizēt nevajadzīgā tekstila savākšanu. Lai sistēmu iedzīvinātu, ievērojami jāpalielina šķirošanas jaudas un jāattīsta tekstila aprites cikls – atkārtota izmantošana, pārveides un pārstrādes iespējas. Pagaidām tekstila sistēmas veidošana un attīstīšana tiek subsidēta pēc atkritumu apsaimniekotāju iniciatīvas, tāpēc pozitīvi vērtējams, ka no 2024. gada 1. jūlija stāsies spēkā tekstilizstrādājumu ražotāju atbildības sistēma, kas skaidri norādīs katras iesaistītās puses atbildību,” situāciju ieskicē SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

SIA “Eco Baltia vide” tekstila konteineru tīklu paredzēts palielināt par 100 jaunām tvertnēm Rīgā un reģionos Latvijā. Papildu ir plānota astoņu 35 m3 konteineru iegāde, kas no Rīgas tālākos reģionos kalpos kā noliktavas tekstilizstrādājumu uzkrāšanai. Tāpat ir iecere iegādāties specializētu auto transportu sašķiroto materiālu savākšanai, kas palīdzēs veidot ērtākus un videi draudzīgākus loģistikas risinājumus.

“Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis skaidro, ka jaunas šķirošanas sistēmas ieviešana prasa gan plašas zināšanas nozarē, gan apjomīgus finansiālos līdzekļus: “Lai veicinātu jaunas dalītās vākšanas sistēmas straujāku attīstību, būtiska loma ir pareizam atbildību sadalījumam, kur sevi vislabāk pierādījis “maksā piesārņotājs” princips. Un šis gads pēc apstiprinātajām izmaiņām Dabas resursu nodokļa likumā ir solis tuvāk tam, lai jau tuvākā nākotnē tekstila šķirošanas konteineri parādītos daudz vairāk vietās Latvijā. Tas, kas jāatceras katram uzņēmumam, kas pārdod importētus vai ražotus tekstilizstrādājumus – līdz 10. maijam jānoslēdz līgums ar ražotāja atbildības sistēmu, lai saņemtu 100% Dabas resursu nodokļa atbrīvojumu. Tomēr aicinām neatlikt uz pēdējo brīdi – jau tagad tekstila ražotāji ir ieinteresēti sadarbībai un aktīvi slēdz ar mums nodomu protokolus par piedalīšanos ražotāju atbildības sistēmā, lai saņemtu nodokļa atbrīvojumu.”

Šobrīd SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” visā Latvijā ir izvietojusi vairāk nekā 260 konteineru tekstilam. 145 no tiem ir izvietoti Rīgā un Pierīgas reģionā, bet 123 citos Latvija reģionos – Aizkrauklē, Gulbenē, Alūksnē, Balvos, Liepājā, Grobiņā, Skrundā, Saldū, Brocēnos, Ventspilī, Valmierā, Cēsīs, Kocēnos, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Siguldā, Mālpilī, Kuldīgā, Rojā, Talsos, Kandavā, Tukumā, Daugavpilī, Līvānos, Krāslavā, Vecumniekos, Pāvilostā, Aucē. Aplēses liecina, ka efektīvai sistēmas darbībai Latvijā vajadzētu būt 600-800 tekstila šķirošanas punktiem.

Lai veicinātu tekstila šķirošanas tīkla paplašināšanu, SIA “Eco Baltia vide” aicina iedzīvotājus, uzņēmumus un pašvaldību iestādes ierosināt potenciālās konteineru atrašanās vietas. To iespējams izdarīt, sazinoties ar “Eco Baltia vide” klientu centru, zvanot pa tel. 8717 vai rakstot uz info@ecobaltiavide.lv. Katrs pieteikums tiek izvērtēts individuāli, ņemot vērā ierosinātās konteinera izvietošanas vietas iedzīvotāju blīvumu, atrašanās vietu un transporta pieejamība konteineram.

*Pētījums “Patērētāju tekstila izstrādājumu šķirošanas paradumu novērtējums”, veikts 2022. gada jūlijā, “Forta Research” internetā aptaujājot 1029 Latvijas iedzīvotājus 18–75 gadu vecumā.

Saistītie raksti

“Eco Baltia vide” Saldus novadā turpina darbu ar zemāku maksu par atkritumu apsaimniekošanu

02/03/2026

No šī gada 1. marta Saldus novadā spēkā stājušies jaunie līgumi par atkritumu apsaimniekošanu. Saskaņā ar iepirkuma rezultātiem, no 2026. gada 1. marta “Eco Baltia vide” atkritumu apsaimniekošanas maksa Saldus novadā būs zemāka, un visā […]

“Eco Baltia vide” aicina noslēgt jaunu līgumu par atkritumu apsaimniekošanu Ādažu pilsētā un Ādažu pagastā

02/03/2026

Saskaņā ar Ādažu novada pašvaldības aģentūras “Carnikavas komunālserviss” iepirkuma rezultātiem, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” turpinās sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Ādažu pilsētā un Ādažu pagastā arī pēc 2. jūnija, kad līdzšinējie līgumi zaudēs spēku. […]

“Eco Baltia vide” pakāpeniski ievieš jauno konteineru marķējumu visā Latvijā

26/02/2026

Vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” pakāpeniski ievieš jauno konteineru marķējumu ar piktogrammām, izpildot valstī noteiktās prasības vienotai atkritumu konteineru apzīmējumu izveidei. Tas nozīmē, ka gan norādes uz konteineriem, gan apzīmējumi publiskajos šķirošanas punktos un […]

Iedzīvotāji Latvijā pārstrādei nodevuši vairāk nekā 18 500 Ziemassvētku eglītes

18/02/2026

Šogad vides apsaimniekošanas uzņēma “Eco Baltia vide” un kokapstrādes uzņēmuma SIA “Baltic Wood trade” kopīgajā iniciatīvā “Lai Tava eglīte dāvā siltumu” iedzīvotāji Rīgā, Salaspilī, Ādažos, Mārupē, Liepājā, Saldū, Brocēnos un Siguldā kopā nodevuši 18 547 […]

Sīkdatņu iestatījumi

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus
šajā vietnē var tikt izmantotas analītiskās un mārketinga sīkdatnes. Lūdzu atzīmējiet savu izvēli.

Obligāti nepieciešamās sīkdatnes
Analītiskās sīkdatnes
Mārketinga sīkdatnes
Sīkdatņu iestatījumi